ģimene

Piedāvājam izlasīt interviju ar Somijas izglītības ekspertu Pasi Sālbergu, kurš iepazīstina ar viņa zemes pieredzi reformējot izglītību. Izrādās - Somijas panākumu pamatā ir vienlīdzības un taisnīguma princips, kā arī mērķtiecīga pedagogu atlases un atbalsta politika, nevis konkurence skolu starpā par skolēnam līdzi nākošo naudu.

Sālbergs: Izglītībā jāsper nākamais solis, lai nesanāk kā Nokia

Konferencē „Vai Ungārijas  jaunā konstitūcija izmainīs  Eiropu?” pieņemta rezolūcija, kas pauž atbalstu Ungārijas konstitūcijā minētajām vērtībām.

Rezolūcija

2012.gada 1.janvārī stājās spēkā Ungārijas jaunā konstitūcija, kas tika ratificēta pagājušā gada aprīlī. Arī Latvijā sākušās runas par Satversmes maiņu. Ungārijas piemērs varētu mūs iedvesmot! Taču Ungārija saņem pamatīgu Eiropas Savienības kritiku – par novirzīšanos no liberālisma ideoloģiskā kursa. Latvijā un citās zemēs tiek vākti paraksti par atbalstu Ungārijai un ungāru tiesībām veidot savu zemi demokrātiskā ceļā. Latviski ir iztulkota Ungārijas konstitūcijas preambula, ko piedāvājam katram iepazīt.

 Mūsdienu sabiedrībā nostiprinājies stereotips par to, ka reliģiozam cilvēkam nav vietas politikā. Cits iesakņojies priekšstats: labam politiķim ģimene gandrīz vai jāpamet, lai kalpotu sabiedrībai. Vēl jo vairāk, ja politikā iesaistās sieviete. Kā ideālas šādam kalpojumam tad varētu uzskatīt G. Merkelu vai M. Tečeri. Tomēr šāds priekšstats ir vienpusīgs vai pat maldīgs. Kā izrādās – Eiropā iepriekšējā gadsimtā dzīvojusi sieviete, kura savā dzīvē ir apvienojusi gan rūpes par ģimeni, gan politiku, gan ticību, spēkus savam darbam smeļoties Dievā. Tā ir mazpazīstamā Hildegarde Burjana, kuru Romas Katoļu baznīca izsludinājusi par svētīgo. Īsu informāciju par viņas interesanto dzīves stāstu var izlasīt Katoļu baznīcas vēstnesī, no kurienes to pārpublicējam un piedāvājam portāla Atjaunotne lasītājiem un lasītājām.

Svētīgā Hildegarde Burjana – māte un politiķe. Autore: Maija Zepa

"Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (turpmāk – EPL) šobrīd dzīvo savu – no sabiedrības visai neatkarīgu – dzīvi. Kā jau videi, kas ir noslēgusies sevī, EPL ir tendence atražot sevi, nevis attīstīties"– tā uzskata viens no tiem, kuri nesen piedalījušies konkursā uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Problēmas būtība: kā panākt sabiedrības reālu ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu saturu. Par to piedāvājam LU vadībzinātņu doktora A. Mūrnieka rakstu.

Skats no malas uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību. Autors: Andrejs Mūrnieks

Alkohola ražotāju un tirgotāju lobijs ir daļa no globālās patērētājsabiedrības sistēmas, kas ir atbildīga netikai par alkoholisma izplatīšanos, bet arī par atbilstošas ideloģijas un vērtībievirzes radīšanu, t. sk. masu medijos. Alkoholisms ir ne vien slimība, bet arī netikums. Turklāt vispirms tas sākas kā nelāgs ieradums, kas pāraug slimībā un nereti beidzas ar letālu iznākumu vai personības degradāciju un normālas dzīves deformāciju daudzām ģimenēm. Taču masu mediji minēto netikumu ir padarījuši par neaizstājamu gan sabiedrības elites „glamūra”, gan jebkuras izklaides sastāvdaļu. Viens no tautas nodzirdīšanas skandalozākajiem aspektiem ir gadiem ilgā nelegālā alkohola tirgošana (t.sk. „točku” darbība). Par šo problēmu lasām kompetentu Pētera Apiņa – Latvijas Ārstu biedrības prezidenta – komentāru. Atklāts tomēr paliek jautājums: kā cīņu pert dzeršanu padarīt efektīgāku?

Cīņa pret pārmēra alkohola lietošanu Latvijā: realitātes un konsekvences. Autors: Pēteris Apinis

Kā aizsargāt ģimeni?

Par šo jautājumu raksta žurnālists Sandris Točs laikrakstā "Diena" un arī Ieva Lejnasare nelielā replikā par ģimenes būtību. Problēma aktualizējusies sakarā ar diviem notikumiem. Pamatskolas sociālo zinību 9. klases mācību grāmatā atrodams teksta fragments, kas skaidro homoseksulitāti no tās atbalstītāju viedokļa. Tas izraisījis tradicionālo konfesiju, vecāku un dažu Saeimas deputātu nosodījumu. Otrs notikums, kas šo jautājumu saasinājis, ir homoskesuālo partnerattiecību legalizācijas priekšlikums, kas satur izmaiņas 24 likumos un tiek piedāvāts Saeimas un sabiedrības apspriešanai.  Savu slēdzienu par partnerattiecību legalizāciju devusi Juristu biedrība (sk. Juristu biedrības vēstuli), šo priekšlikumu kritizējis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Diemžēl izglītības ministrs mācību literatūras jomā problēmas nesaskata. Piedāvājam iepazīties ar vairākām reakcijām, kas publiskajā telpā sekojušas. Seksuālo minoritāšu jautājumā polārie viedokļi mēdz izskanēt ļoti asi. Priecē, ka vairāki žurnālisti, juristi un vecāki par to var diskutēt arī mierīgi un argumentēti. Mācīsimies no viņiem un ievērosim diskusiju kultūru arī šajā jautājumā.