Publisko lekciju cikls “Nākotne – pagātnē!”
2020. un 2021. gadā bija iespēja tiešraidēs noklausīties 2019. gadā "Mazajā ģildē" nolasītā publisko lekciju cikla "Nākotne – pagātnē!?" atkārtojumu. Tās bija viena lektora – Dr.Andreja Mūrnieka – autorlekcijas par dažādām vērtību sistēmām cilvēces vēsturē un mūsdienās, to ietekmi uz sabiedrību. Cikla atkārtojuma 2021. gada ziemā un pavasarī lekcijās akcents bija likts uz procesiem dzīvē un mākslā - kultūras galveno ideju un vērtību kontekstā. Lekcijas notika attālināti! Pieslēgšanās – ieejot “Mazās ģildes” māja lapā vai Facebook kontā.
Latvijas Universitātes docents Andrejs Mūrnieks piedāvā sistemātisku ieskatu par galvenajiem pagrieziena punktiem cilvēces attīstībā. Lekcijās tiek analīzēti tie faktori, kas veicinājuši izaugsmi vai to kavējuši. Par mainīgo un paliekošo katra laikmeta, tautas un ikviena cilvēka dzīvē. Dāņu filozofs Sērens Kirkegors teicis: ”Mēs dzīvojam virzīdamies uz priekšu, bet dzīvi izprotam, raudzīdamies atpakaļ”.
Lekciju ciklā tiek meklētas atbildes uz dažādiem, tai skaitā eksistenciāliem, jautājumiem. Daži no tiem: Kuras ir tās problēmas, kas ir kopīgas visai cilvēcei? Kā tās risinātas vēsturē? Kuri ir tie faktori, kas visvairāk sekmējuši cilvēces attīstību (ekonomika un uzkundzēšanās vai sadarbība un komunikācijas, reliģija, filozofija un māksla vai maģija, mitoloģija un zinātne)? Kas izraisa karus? Kas ir varonība? Kādas ir egalitārisma un elitārisma īpatnības? Cik dažādi cilvēces problēmas mēģinājušas risināt lielās civilizācijas? Ar ko tieši Eiropas civilizācija atšķiras no citām? Kā Eiropas vēsturē mijiedarbojušās Antīkās un Bībeles tradīcijas? Kā virzās Eiropas attīstība: cikliski vai lineāri? Kāpēc Eiropa 20. gs. piedzīvoja lielākos vardarbības uzplūdus cilvēces vēsturē? Ar ko postmodernā dzīves izjūta atšķiras no modernisma un visas iepriekšējās Eiropas kultūras? Vai tiešām paredzamas civilizāciju sadursmes? Kas sagaida cilvēci nākotnē?
Andreja Mūrnieka grāmatās "Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē" (1. daļa "Aizvēsture. Austrumu civilizācijas” un 2. daļa "Eiropas kultūras saknes") ieskicēti tie principi, kas – vērtību sistēmu (civilizāciju, reliģiju, filozofijas virzienu un ideoloģiju) analizē – tika izmantoti minētajā lekciju ciklā.
Lekciju cikls “Nākotne pagātnē” turpina cikla – "Domāsim kopā!" – tradīcijas, kas agrāk – 5 gadus no rudens līdz pavasarim – pulcēja klausītājus "Mazajā ģildē". Pēc katras lekcijas bija iespējas uzdot jautājumus un saņemt atbides. Lekcijas notika ar Rīgas Domes atbalstu.
Lekciju laiks no pl. 18. 30 līdz 20. 30. Lekciju datumi 2021. gadā: 13. janvāris, 3.februāris, 24.februāris, 17. marts, 7. aprīlis un 28. aprīlis. Precīzāka informācija pieejama KTMC “Mazā ģilde” mājaslapā.
Lekcijās pārrunājamie jautājumi – īsas anotācijas:
1. lekcija. Kas programmē cilvēka uzvedību?
Kas un kādā līmenī veido un ietekmē cilvēka apziņu? Kas ir kopīgs visiem un svarīgs ikvienam? Kas ir eksistenciālie jautājumi, kādi ir daži to iespējamie risinājumi? Kā mākslas darbos atspoguļojas eksistenciālās problēmas? Kas ir mainīgais un paliekošais (“vispārcilvēciskais”) kultūrā? Kādas ir galvenās attieksmes pret pasauli, cilvēku un kādus augstākos ideālus sev izvirza dažādas sabiedrības?
2. lekcija. Vai reliģija kavē cilvēces attīstību?
Kas virza cilvēces attīstību? Kā to skaidro dažādas nozares, ideoloģijas un pētījumi? Kā veidojas reliģija? Kāda ir reliģijas struktūra? Kas ir reliģiskā pieredze? Kā reliģijas ietekmē kultūru? Kur ikdienā sastopamies ar reliģiju priekšstatiem, tradīcijām un to rudimentiem? Vai visas reliģijas “ved” vienā virzienā? Vai reliģijas veicina, vai mazina cilvēku agresiju? Kas mēdz aizstāt reliģiju mūsdienās?
3. lekcija. Kā veidojies cilvēks un kultūra?
Kādas ir galvenās problēmas un jautājumi, kas rodas, pētot cilvēces “rītausmu”? Kas vēl – bez izdzīvošanas problēmām – nodarbināja mūsu priekštečus? Vai pirmatnējie cilvēki bija “mežoņi”? Pagrieziena punkti cilvēces attīstībā. Kāpēc un kā izveidojās lauksaimniecība? Kāpēc cilvēki kļuvuši par “vietsēžiem”? Divi ceļi sabiedrības attīstībā: vēsturiskās un nevēsturiskās kultūras. Kas ir šamanisms? Ko varētu saukt par cilvēces “lielajiem skolotājiem”?
4. lekcija. Vai civilizācija ir pretstats kultūrai?
Kāpēc izveidojās pirmās civilizācijas? Kuri bija galvenie faktori, kas lika cilvēkiem apvienoties valstīs senatnē? Kas vieno valsti mūsdienās? Kas leģitimē varu? Pēc nāves dzīves priekšstati un sociālā organizācija, valdnieka vara un likumi. Kad saule nebija Dievs un kad bija? Senā Ēģipte un Divupe. Vai pagātnē priekšstati par cilvēku bijuši sarežģītāki, vai vienkāršāki nekā mūsdienās? Kāpēc sabiedrības vajā pastāvīgas krīzes?
5. lekcija. Vai pasaule ir iluzora?
Kādas attieksmes pret pasauli piedāvā un savā vēsturē izmēģina lielās civilizācijas? Kādas priekšrocības ir priekšstatam, ka pasaule nav tāda, kāda tā šķiet? Vai dievišķais meklējams cilvēkā? Kā radies priekšstats, ka cilvēka garīgā daļa pāriemiesojas citos ķermeņos? Vai no tā vajadzētu izvairīties, vai ar to samierināties? Kā pareizi organizēt cilvēka dzīves ritējumu? Indijas pieredze. Vai iespējama “neduāla apziņa”? Vai pasaulē valda taisnīgs atmaksas likums un tās gaitā vērojami cikli? Kādas konsekvences izriet no priekšstata, ka pasaule ir iluzora?
6. lekcija. Vai pasaule ir dievišķa?
Kas nosaka pasaules kārtību? Vai mainīgums un pretstati veido harmoniju? Vai saskaņu labāk meklēt dabā, vai sabiedrībā? Kā organizēt ģimeni un valsti? Vai svarīgāks ir individuāls cilvēks, vai sabiedrības kopējais labums? Ja pasaule ir dievišķa, vai to drīkst mainīt? Kā neizjaukt komisko kārtību, bet tajā iekļauties? Senās Ķīnas pieredze. Vai pārmaiņas ir viennozīmīgi labas? Kādu cenu jāmaksā par ideju, ka pasaule jau ir ideāla, dievišķa? Nobeigumā – pirmo 6 lekciju kopsavilkums.
Cikla otrās daļas lekciju saraksts un tajās pārrunājamie jautājumi – īsas anotācijas:
13. janvāris. 7. lekcija. – Eiropas kultūra saknes
Trīs vēstures veidi. Kas ir kopīgs visiem un svarīgs ikvienam? Divas lielās problēmas: izdzīvot un atrast dzīvei jēgu. Kultūra un civilizācija. Kādi ir iespējamie kritēriji kultūru salīdzināšanai? Galvenās attieksmes pret pasauli, cilvēku un ideālo. Kā veidojusies Eiropas kultūra? Kāda tajā ir Antīkās pasaules un kāda Bībeles tradīciju loma? Kāda ir laika izjūta vienā un kāda otrā kultūrā? Kā šīs abas tradīcijas ietekmējušas mākslu un estētiskos ideālus? Juceklis un kārtība, liktenis un haoss. Ceļojums, kas atved mājās, un ceļojums, kas aizved citur? Kustība pa apli un virziens uz mērķi. Odisejs un Ābrahāms. Vai šiem varoņiem ir analogi Latvijas kultūrā? Brīvais laiks un darbs. Skola un zinātne. Artes liberales un artes serviles. Elitārisms un egalitārisms. Filozofs un pravietis. Varonis un grēcinieks. Sievietes kulta sākums. Personības, kas iedvesmo un mazo veikumu skaistums. Kā būt laimīgam?
3. februāris. 8. lekcija. – Renesanse, reformācija un baroks
Trīs vērtību dimensijas – pasaule, cilvēks, Dievs – Eiropas vēsturē. Trīs kārtas. Kāpēc veidojas ceturtā? Pilsētu dzīve, mistērijas un universitātes. Lielākā pandēmija Eiropas vēsturē. Kas pie tās vainīgs? Raganas un ķeceri! Vai inkvizīcija bija pati nežēlīgākā tiesu sistēma? No viduslaiku stabilitātes uz renesanses spriedzi. Izklaide un uzdzīve renesanses laikā. Mecenāti un tirāni. Nikolajs Koperniks un Viljams Šekspīrs. Lielie ģeogrāfiskie atklājumi un reformācija – jauno laiku sākums. Vai cilvēkam ir brīvā griba? Martins Luters un Roterdamas Erasms. Baroka krāšņums un dinamika. Dieva dotās pasaules iepazīšana un iekarošana. Nākotnes utopijas senatnē un anti-utopijas mūsdienās.
24.februāris. 9. lekcija. – Piedzīvojumi, dzīve un teātris 18.gs.
Trīs pirmie gadsimti Eiropas jaunlaiku vēsturē. Absolūtisms, zinātne un kolonizācija. Kari un to varoņi. Latvija Eiropas kontekstā. “Galantais gadsimts” – dāmu un filozofu laikmets. Valdnieku flirts ar filozofiem. Mūziķi un dramaturgi. Dzīve kā teātris. Brīvā laika pavadīšana. Imanuela Kanta pusdienas. Voltērs un Ž.Ž. Ruso. Enciklopēdija. Pirmie ateisti. Slepenas apvienības un dažādi dīvaiņi. Hernhūtieši Latvijā un pirmā atmoda. Vai ideālo sabiedrību 18. gs. izdevās radīt jezuītiem Paragvajā vai revolucionāriem Francijā? Liberte, egalitė, fraternitė ou la mort! Kas izraisīja franču revolūciju un kādas bija tās sekas Eiropai? Saprāta kults izrādās ir savienojams ar teroru! Pats humānākais nāves soda veids. Pati skaistākā sieviete – uz ešafota! “Revolūcija aprij savus bērnus?!” No republikas pie diktatūras. Kādas sabiedrības pārkārtošanas idejas progresa vārdā atkal gaida mūs nākotnē?
17. marts. 10. lekcija. – R.Vāgners un romantisma kulminācija
Dinamiskais 19. gadsimts Eiropas jaunlaiku vēsturē un tā varoņi. Romantisma jaunās vērtības. Brīvības un kārtības pretruna. Imanence pret transcendenci. G. V. F. Hēgelis pret I. Kantu. Gara pašatklāšanās vēsturē, tautā un ģēnijā. Interese par viduslaikiem, folkloru un dabu. F. Šellings un mitoloģijas reabilitācija. A. Šopenhauers, dzīves alku un egoisma pretmeti: māksla un askēze. Latvija Eiropas kontekstā. Rihards Vāgners – jaunais Rīgas kapelmeistars. Mietpilsoņi un opera. “Rienci”. Bēgšana pa jūru – “Klīstošais holandietis”. Muzikālās drāmas ideja un Baireita. Tanheizers: divu mīlestības veidu cīņa. Platons un Kristus, érōs (ἔρως) un agápē (ἀγάπη). Elizabete un Vēnus. Tanheizers un Volframs. Ala un pils. Dziesmu karš un grēku nožēla. Nāve un piedošana. Pretmeti R. Vāgnera muzikālo tēlu pasaulē un latviešu literatūrā. Z. Mauriņa: bijība un līdzcietība – divas kultūras un cilvēcības saknes.
7. aprīlis. 11. lekcija. – Urbānā kultūra. F. Dostojevska tēlu pasaulē
Trīs tendences 19. gadsimtā. Pirmie zinātniski tehniskās revolūcijas augļi. Industrializācija, urbanizācija un koloniālisms. Ideālisms un materiālisms. Pozitīvisms, marksisms un sociāldarvinisms. Sistēma un cilvēks. Krievijas panākumi uzvarā pār Napoleonu un vienlaikus atpalicība. F.Šellinga ietekme. V.Odojevskis un P.Čaadajevs. Rietumnieki un slavofili. “Jaunais Gogolis”. Fjodors Dostojevskis uz ešafota. Apžēlošana un katorga. Epilepsija un azarta kaislība. Pirmais urbānists literatūrā. Z.Mauriņa par F. Dostojevski. Trīs līmeņi F.Dostojevska romānos. “Noziegums un sods”. Kristus vai pārcilvēks? Revolūcijas pareģojums “Velnos”. Kirilovs un cilvēka brīvības pierādījums pašnāvībā. ”Brāļi Karamazovi”. Vai var attaisnot nevainīgo ciešanas? Ateisms un ticība. Varbūt Lielinkvizitora laiks vēl priekšā? “Skaistums glābs pasauli!”. Divas gleznas. F.Dostojevska ietekme uz F. Nīči, psihoanalīzi, eksistenciālismu un personālismu. Personība, individualitāte un transcendence.
28. aprīlis. 12. lekcija.– Informācijas troksnis, izklaide, spēle un virtuālā realitāte kā mūsdienu utopijas
Cilvēktiesību laikmets. Divas gleznas kā jaunāko laiku simboli. Ar ko ideoloģija atšķiras no reliģijas? Utopija kā ideoloģijas kodols. Jāaizstāv atstumtie! Kā ideoloģijas izmanto apspiesto un minoritāšu problēmas, lai panāktu savu kundzību? Valoda kā varas līdzeklis. Vērtību apzīmējošie vārdi agrāk un mūsdienās. Spēle kā dzīves princips. Vai laime ir baudā un iespējā neierobežoti īstenot savas vēlmes? Cik tālu sniegsies iecietība un tendence nodrošināt ikvienam viņa iegribu apmierinājumu? Imanuels Kants par morāli, pienākumu un laimi. Metastāstu noliegums. Postmodernās klišejas un jaunie naratīvi. Globalizācijas spožums un posts. Defragmentācija un absurds. Mūsdienu izaicinājumi un alternatīva tiem klasiskajā Eiropas kultūras paradigmā. Vai tiešām cilvēks ir tikai sociāls “konstrukts”? Kā nosargāt cilvēku, ģimeni, tautu, nacionālu valsti un morāli? Cilvēka personības dimensijas transcendences perspektīvā.
1 komentārs
Labdien!Vai un kur ir
Labdien!Vai un kur ir iespējams noskatīties Dr. Andreja Mūrnieka – autorlekcija?
Pievienot jaunu komentāru