Publisko lekciju cikls “Nākotne – pagātnē!”

admin saglabāja, Ce, 09/26/2019 - 21:17

Kopš 2019. gada ziemas – "Mazajā ģildē" – notiek publisko lekciju cikls: "Nākotne pagātnē!" (no pagātnes uz nākotni). Tās ir viena lektora – Dr. Andreja Mūrnieka – autorlekcijas par dažādām vērtību sistēmām cilvēces vēsturē un mūsdienās un to ietekmi uz kultūru un sabiedrību. 2019. gada rudenī pirmā lekcija paredzēta trešdien 9. oktobrī  plkst. 18. 30 – 20. 30 Temats: “Eiropas kultūras saknes!

Latvijas Universitātes docents Andrejs Mūrnieks piedāvā sistemātisku ieskatu par galvenajiem pagrieziena punktiem cilvēces attīstībā. Lekcijās tiek piedāvāta analīze par tiem faktoriem, kas veicinājuši izaugsmi vai to bremzējuši. Par mainīgo un paliekošo katra laikmeta, tautas un ikviena cilvēka dzīvē. Dāņu filozofs Sērens Kirkegors teicis: ”Mēs dzīvojam virzīdamies uz priekšu, bet dzīvi izprotam, raudzīdamies atpakaļ”.

Lekciju ciklā tiek meklētas atbildes uz dažādiem, tai skaitā eksistenciāliem, jautājumiem. Daži no tiem: Kuras ir tās problēmas, kas ir kopīgas visai cilvēcei? Kā tās risinātas vēsturē? Kuri ir tie faktori, kas visvairāk sekmējuši cilvēces attīstību (ekonomika un uzkundzēšanās vai sadarbība un komunikācijas, reliģija, filozofija un māksla vai maģija, mitoloģija un zinātne)? Kas izraisa karus? Kas ir varonība? Kādas ir egalitārisma un elitārisma īpatnības? Cik dažādi cilvēces problēmas mēģinājušas risināt lielās civilizācijas? Ar ko tieši Eiropas civilizācija atšķiras no citām? Kā Eiropas vēsturē mijiedarbojušās Antīkās un Bībeles tradīcijas? Kā virzās Eiropas attīstība: cikliski vai lineāri? Kāpēc Eiropa 20. gs. piedzīvoja lielākos vardarbības uzplūdus cilvēces vēsturē? Ar ko postmodernā dzīves izjūta atšķiras no modernisma un visas iepriekšējās Eiropas kultūras? Vai tiešām paredzamas civilizāciju sadursmes? Kas sagaida cilvēci nākotnē?

Andreja Mūrnieka grāmatās "Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē" (1. daļa "Aizvēsture. Austrumu civilizācijas” un 2. daļa "Eiropas kultūras saknes) ieskicēti tie principi, kas – vērtību sistēmu (civilizāciju, reliģiju, filozofijas virzienu un ideoloģiju) analizē – tiks izmantoti minētajā lekciju ciklā.

Lekciju cikls “Nākotne pagātnē” turpina iepriekšējā – "Domāsim kopā!" – tradīcijas, kas iepriekšējos 5 gadus no rudens līdz pavasarim pulcēja klausītājus "Mazajā ģildē".  Pēc katras lekcijas paredzēts laiks jautājumiem un diskusijām. Ieeja ir bez maksas. Lekcijas notiek ar Rīgas Domes atbalstu.

Lekcijas notiek divreiz mēnesī trešdienās no pl. 18. 30 līdz 20. 30 – Vecrīgā, Amatu ielā 3/5.  Lekciju datumi: 9.oktobris, 23.oktobris,  6.novembris, 20.novembris, 4.decembris, 18.decembris. Precīzāka informācija pieejama KTMC “Mazā ģilde” mājaslapā.

Lekciju saraksts un lekcijās pārrunājamie jautājumi – īsas anotācijas:

9. oktobris – Eiropas kultūra saknes

Kādi ir iespējamie kritēriji kultūru salīdzināšanā? Kas ir kopīgs visiem un svarīgs ikvienam? Galvenās attieksmes pret pasauli, cilvēku un ideālo Eiropā? Kā veidojusies Eiropas vērtību sistēma? Kāda tajā ir antīkās kultūras un kāda Bībeles tradīciju loma? Ceļojums, kas atgriež mājās, un ceļojums, kas aizved citur. Odisejs un Ābrahāms. Kāda ir laika izjūta viena vienā un kāda otrā tradīcijā? Kāpēc viena no tradīcijām mūsdienās tiek noliegta? Kāda ir ideoloģiju lomu vēstures interpretācijās? Kā vēstures interpretācija ietekmē mūsdienu cilvēku apziņu? Kā tas izpaužas Satversmē, ANO deklarācijās un Eiropas Savienības valstu konstitūcijās?

23. oktobris.  Kosmoss un haoss. Cilvēks likteņa priekšā

Vai pasaule ir radīta, vai radusies? Kas nosaka cilvēk uzvedību un vēstures gaitu – dievu untumi vai negrozāms likteņa lēmums? Kāpēc mūsdienas tik populāra kļūst zīlēšana un astroloģija? Kosmoss - sakārtota ideālforma vai haosam un iznīcībai nolemts cikls? Kā vērtību sistēmu ietekmē cerība par izglābšanos no nāves un kā – alkas pēc laimes šajā dzīvē? Varonis un filozofs – divi ideāltipi, ko esam mantojusī no antīkās tradīcijas. Vai cilvēks ir tikai daļa no sabiedrības un pasaules? Ģimene un polisa, teātris un keramika, māja un agora, retorika, politika un estētika – kā cilvēka eksistences ietvars. Vai globalizācija ir tikai mūsdienu aktualitāte? Kur ikdienā sastopamies ar antīkās pasaules priekšstatiem, tradīcijām un to rudimentiem?

6. novembris.  – Brīvība un progress. Vēsture kā dialogs

Kas ir pamatā rietumu civilizācijas koncepcijai par cilvēku un viņa brīvību? Ja pasaule ir Dieva radīta, vai Dievs zina un var visu? Kā pravietis atšķiras no pareģa? Divi ceļi sabiedrības attīstībā: cikliskums un lineārā laika koncepcija. Cilvēks – dievišķs vai grēcīgs? Vai morālos likumus iespējams ievērot, vienīgi balstoties uz priekšstatiem par gaidāmo sodu un atlīdzību? Vai kaislības var izmantot izaugsmē? Dzeja un mūzika, metafora un hiperbola, ikdienišķais un pārdabiskais, praktiskais un dievišķais, cerības un vilšanās kā cilvēka eksistence ietvars. Kuri Vecās Derības motīvi ir aktuāli arī mūsdienās?

20. novembris. – Vienība daudzveidībā. Dievs un cilvēks

Kas ir galvenie faktori, kas liek cilvēkiem meklēt absolūto? Vai absolūtais ir bezpersonisks spēks vai persona? Kā izlabot cilvēku – neveiksmju sērija Vecajā Derībā. “Dievs kļuva cilvēks, lai cilvēks kļūtu dievišķs”. Kā izglābt fenomenus? Vai pasaulē valda daudzveidība, vai vienotība? Viens, bet trīsvienīgs: vienība daudzveidībā. "In pluribus unum". Kas attaisno ciešanas? Cilvēks bezgalības horizontā: pēc nāves dzīves priekšstati kristietībā. Divi mīlestības virzieni. Eross – Platona filozofijā un agapē – kristīgā dzīvē. Paradokss un līdzība, asaras un prieks, taisnīgums un piedošana. Kāpēc Bībele ir tik pretrunīga? Vai iespējama “neduāla apziņa”? Antinomijas – Rietumu kultūrā un domāšanā.

4. decembris. – Attīstība un cikliskums. Etapi Eiropas vēsturē

Kādas attieksmes pret pasauli piedāvā un savā vēsturē izmēģina Eiropas civilizācija? Vai Rietumus raksturo nepārraukta attīstība, vai arī tās gaitā vērojami arī cikli? Kāpēc sabiedrības vajā pastāvīgas krīzes? No viduslaiku stabilitātes uz renesanses spriedzi. Reformācija un sekularizācija. Brīvība un atbildība. Evolūcija un revolūcijas. Masas un indivīds. Vai pasaulē valda taisnīgs atmaksas likums vai nejaušība? Tehnika un kultūra. Reliģiskās krīzes un atjaunotnes. Vai tuvojas kultūras gals? Kas Eiropu sagaida 21. gs.?

18. decembris. Izaicinājumi Eiropas identitātei. Islāms, budisms un postmodernisms

Kas nosaka pasaules kārtību? Cilvēka griba vai ārēju spēku determinācija? Modernās ideoloģijas pret tradicionālo kristietību. Reliģiskā atjaunotne islāmā. Budisms – mūsdienu intelektuāļu patvērums. Vai svarīgāks ir individuāls cilvēks, vai sabiedrības labums? Klasiskā Eiropas kultūra, modernisms un postmodernisms. Kā organizēt ģimeni un valsti globālajā nenoteiktībā? Pārmaiņas vai attīstība? Jaunrade vai patēriņš? Ironija vai nopietnība? Laulība vai partnerība? Uzticība vai piedzīvojumi? Pienākumi vai tiesības? Vai viss ir relatīvs, vai arī iespējama kāda augstāka patiesība? Kas var vienot cilvēci? Nobeigumā lekciju cikla kopsavilkums.

0 comments

Pievienot jaunu komentāru

Šī lauka saturs tiks saglabāts privāts un nebūs pieejams publiski.
  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Atļautie HTML tagi: <a> <em> <strong> <cite> <code> <ul> <ol> <li> <dl> <dt> <dd> <img>
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.
  • Image links with 'rel="lightbox"' in the <a> tag will appear in a Lightbox when clicked on.

Vairāk par formatēšanas iespējām

CAPTCHA
Lai novērstu SPAM nejaucības
Image CAPTCHA
Ievadiet attēlā redzamos simbolus.