Mazajā ģildē lekciju cikls “Patiesības meklētāji”

admin saglabāja, Ot, 01/28/2020 - 22:47

Šajā publisko lekciju ciklā 2020. gadā "Mazajā ģildē" bija iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka autorlekcijas par patiesības meklējumiem cilvēces vēsturē. Pēdējā lekcija notika 9. decembrī plkst. 18. 30. Temats: "Patiesības meklējumi vai relatīvisms? Dialoga filozofija." Lekcijā tika analizētas patiesības meklējumu problēmas 20. gs. un mūsdienās, kā arī apspriesti visa lekciju cikla rezultāti. Lekcija notika attālināti tiešsaistē.  

Par lekciju ciklu:

Par patiesības meklētāju aicināts kļūt ir katrs. Lai saprastu, kas notiek mūsdienu daudzveidīgajā, ar informāciju pārsātinātajā un apjukušajā sabiedrībā. Bet ierosme un atskaites punkts paša meklējumiem var izrādīties pagātnes domātāju pieredze.

Lekciju ciklā tiek analizēti patiesības meklējumi, kas veidojuši cilvēces garīgās kultūras pamatus un tālejoši ietekmējuši vērtību sistēmas. Tiek meklētas saistības starp konkrētu cilvēku dzīves gājumu, piedzīvotajiem satricinājumiem un to izraisītajām reakcijām, kas novedušas pie jaunu ideju un vērtību veidošanās. Filozofijas, mākslas, reliģijas un zinātnes ģēniju domu pasaulē tiek meklēti mūsdienu pieņēmumu, pārliecību, stereotipu, mītu, aizspriedumu, aksiomu un priekšstatu saknes. Pretēju uzskatu pārstāvji tiek grupēti un salīdzināti (visbiežāk pa pāriem), konfrontējot viņu pieejas un atziņas, lai skaidrāk iezīmētos patiesības meklējumu ceļi, tā vedinot klausītājus iesaistīties iekšējā dialogā ar dažādiem pasaules uzskatiem, pagātnes pieredzi un mūsdienu izaicinājumiem.

Ikviens, kuru interesē vēlreiz pārskatīt cilvēces garīgo meklējumu apcirkņus, laipni aicināts piedalīties! Pēc katras lekcijas paredzēts laiks jautājumiem un diskusijām.

Atšķirībā no iepriekšējiem “Mazajā ģildē” notikušajiem lekciju cikliem – “Domāsim kopā!”, kurā dažādi lektori piedāvāja savu skatījumu uz dažādām jomām un problēmām, un “Nākotne - pagātnē", kurā tika analizēta pasaules civilizāciju un reliģiju pieredze, – jaunajā ciklā akcents ir uz individuāla cilvēka meklējumiem. Kā veidot pašam savu pasaules uzskatu? Kā orientēties dažādu piedāvājumu un metožu klāstā?

Lekcijas notika ar Rīgas Domes atbalstu, tās bija bez maksas. No cikla 12 lekcijām pirmās 6 tika nolasītas 2020. gada ziemā un pavasarī, bet 6 lekcijas – rudenī,  trešdienās pl. 18. 30, Vecrīgā, Amatu ielā 3, pandēmijas laikā – attālināti. 

Pēdējo 6 lekciju temati un īsas anotācijas:

7. lekcija 23.septembrī: "Vai būs pasaules gals? Asīzes Franciska un Dantes ietekme"

Vai un kad būs pasaules gals? Sajūsma par to, ka pasaules gals nepienāca 1000. gadā un pārmaiņas, ko tā izraisīja. Dabas reabilitācija "attīstītajos viduslaikos", Asīzes Francisks un franciskāņi, Džoto un Dante Aligjēri. "Dievišķā komēdija" un tās ietekme uz priekšstatiem par pasauli viduslaikos un vēlāk. Vai elle var būt mūžīga? Pasaule kā sakārtota, statiska, hierarhiska struktūra vai kā kustība uz pilnību? Cilvēka dzīve un pēcnāves gaitas kā garīga attīstība vai iepriekš nolemtība? Renesanses cerības un vilšanās, titānisms un egoisms, lepnība un galēja individuālisma strupceļš. Vai cilvēks atrodas pasaules centrā?

8. lekcija 7.oktobrī: "Sajūtas un prāts. R.Dekarts, B. Paskāls un Dž.Loks."

Renesanse, reformācija un jauno laiku sākums. Jaunas paradigmas priekšā? Kāda loma patiesības meklējumos jāierāda sajūtām un kāda prātam? Frēnsiss Bēkons un Renē Dekarts. Empīrisms un racionālism, indukcija un dedukcija. Izglītība visiem: Martins Luters, jezuīti un Jans Amoss Komenskis. Kad un kāpēc izveidojās absolūtas monarhijas koncepcija? Tomas Hobss. Kā novērst visu karu pret visiem? Vai cilvēks ir sīks puteklis bezgalīgajā visumā? Blēza Paskāla patiesības avoti: prāts un “sirds”. Vai bērns ir neaprakstīta tīra lapa (tabula rasa)? Džons Loks. Cik tālu mūsdienu liberālisms ir novirzījies no tā pirmsākumiem? Liberālo ideju noriets.

9. lekcija 21.oktobrī: ”Morāles likums un brīvība. Imanuels Kants."

Vai mēs dzīvojam iespējami harmoniskākajā pasaule, vai arī katrs savas subjektīvās uztveres ilūzijā? Godfrīds Vilhelms Leibnics. Vai viss notiekošais ir iepriekš nolemts? Materiālistiskais determinisms. Apgaismības saprāts un revolūcijas neprāts. Kas sinhronizē mūsu dažādās sajūtu uztveres? Džordžs Bērklijs un kvantu mehānika. Vai zinātniski atklātu likumsakarību atkārtošanās pierāda to patiesumu un nemainību? Vai cilvēkam ir substanciāls ”es”? Deivida Hjūma pieeja un theravādas budisms. Imanuēla Kanta apvērsums. Prāts kā aktīvs pieredzes kārotājs (2 intuīcijas un 12 kategorijas). Vai ar “tīro prātu” var atklāt visu patiesību? Ko pierāda cilvēka brīvības pieredze? Kāpēc būtu jārīkojas morāli? Vai pastāv sirdsapziņa? Kuras I. Kanta atziņas atspoguļojas ANO cilvēktiesību deklarācijā? Kāpēc tas ir aktuāli šobrīd?

10. lekcija 4.novembrī: "Vēsture un cilvēks. G.F.Hēgelis. A.Šopenhauers un S.Kirkegors."

Vai ētika balstās cilvēka apziņā atrodamā universālā likumā, vai arī tā ir atkarīga no katra laikmeta un kultūras? Georgs Frīdrihs Vilhelms Hēgelis. Absolūtais Gars, tautas griba, valsts un ģēnija loma. Napoleons un 19. gs. varoņa kults. Romantisma ideāli. Kā apgūt un pakļaut pasauli? Vai vēstures gaita ir atkarīga no individuālām izvēlēm, vai negrozāmām likumsakarībām? Kreisais hēgelisms un totalitārās iekārtas. Artūrs Šopenhauers un budisma ietekme. Griba un ciešanas, māksla un askēze.  Cilvēks – daļa no savas sugas vai neatkārtojama unikāla būtne. Sērens Kirkegors un eksistenciālisma pirmsākumi. Romantisma kulminācija Riharda Vāgnera daiļradē.

11. lekcija 25.novembrī: "Zinātne un cilvēks. Pozitīvisms un personālisms. A.Bergsons.

Pasaules apgūšanas un pakļaušanas ideja dinamiskajā 19. gadsimtā un tās turpinājums 20. gadsimtā. J.V. Gēte. “Homo faber”. Ļaunuma estētika. Pozitīvisms, kreisais hēgelisms un scientisms. Vai zinātne spēj atrisināt visas problēmas? H. Spensers. Sociāldarvinisms. Vai Dievs ir miris? F. Nīče un “pārcilvēka ideja”. Eksistenciālisma spožums un posts. Vai cilvēks ir “vientuļa sala”? Vai ir un kāds ir vidusceļš starp kolektīvisma totalitārismu un individuālisma egoismu? Personālisms. A. Bergsons – laiks kā ilgstība un intuīcijas loma ceļā uz brīvību. Divi morāles un reliģijas avoti. Personas cieņa un mīlestība pret citiem. Cilvēks – unikāla un neatkārtojama būtne, kas vienlaikus patiesību meklē kopā ar citiem un citu labā..

12. lekcija 9.decembrī: "Patiesības meklējumi vai relatīvisms? Dialoga filozofija."

Kā V.V.Klīves piedāvātais patiesības meklēšanas  5 ceļu iedalījums var palīdzēt pasaules uzskatu sistematizācijā? Pēdējo 3 gadsimtu lielās problēmas. Transcendence un imanence. Sistēmiķi un personālisti, dzīves filozofi. 20. gs. izaicinājumi. Edmunds Huserls un fenomenoloģija. Atpakaļ pie iespaidiem!? Kristīgā un ateistiskā eksistenciālisma antinomija. Postmodernās dekonstrukcijas. Vai cilvēks var dzīvot bez “metastāstiem”? Mūsdienu globālā patēriņa naratīvi. Individuālisms, izolacionisms vai sociālas kontroles sabiedrība? Eduards Munjē un komunitārisms. Piederēt vai būt? Martins Bubers un dialoga principi. Kā harmonizēt pasaules uzskatu daudzveidību un nepieciešamību pēc universālas, kopīgas patiesības? Noslēguma diskusija. Vai lekciju ciklam izdevās ieinteresēt, izaicināt un rosināt izprast patiesības meklējumus?

2020. gada pavasarī tika nolasītas cikla pirmās 6 lekcijas: 15. janvārī “Patiesība – viena vai vairākas?; 5. februārī “Metodes (ceļi) patiesības meklēšanā”; 26. februārī “Kā sākās racionāli patiesības meklējumi?”; 8. aprīlī "Kāpēc Sokrāts nebaidījās mirt? Acīmredzamais un ideālais"; 29. aprīlī "Kā dzīvot globālās sistēmās? Hellēnisma laika pieredze"; 13. maijā “Mūžība un laiks. Augustīns un Akvīnas Toms”.

1 komentārs

Patiesība kā invariants

Rakstīja Juris Dzelme (nav pārbaudīts), Pk, 04/03/2020 - 14:35

Patiesība kā invariants  Cilvēka (un jebkura dzīvnieka ar nervu sistēmu) uzvedības pamats ir rīcības modeļu kopa. Galvenās rīcības modeļu daļas ir (balstoties uz K.G.Junga analītisko psiholoģiju) 1)tagadnes izpratne ("ārējais tēls"); 2)nākotnes prognozes ("iekšējās vajadzības"); 3)iespējamās darbības (pārejai no tagadnes uz nākotni) ("loģika"); 4)darbības variantu izvērtējums ("emocijas"). Lai no atmiņas ar asociāciju palīdzību izveidotais rīcības modelis palīdzētu "izdzīvot" (indivīdam UN grupai), vajag prast paredzēt rīcības sekas, tātad zināt "patiesību". Patiesība ir laikā un telpā eksistējošs invariants - nemainīga sakarība  notikumu, objektu un to daļu attiecībās, mijiedarbībās telpā un laikā. Patiesība tiek veidota pārsvarā zemapziņā (intuīcija) kā hierarhisku, paralēlu, statisku un dinamisku modeļu kopa, kura apraksta invariantus ārējā un iekšējā vidē. Valoda un apziņa būtiski palielina rīcības modeļu un to nepieciešamo sastāvdaļu (invariantu telpā un laikā) veidošanas efektivitāti, tas ir patiesības atklāšanu, glabāšanu un izmantošanu. Jebkurš invariants (patiesība) ir ierobežoti telpā un laikā, bet ļoti bieži šīs robežas ir grūti nosakāmas un parasti tiek pārkāptas.     

Pievienot jaunu komentāru

Šī lauka saturs tiks saglabāts privāts un nebūs pieejams publiski.
  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Atļautie HTML tagi: <a> <em> <strong> <cite> <code> <ul> <ol> <li> <dl> <dt> <dd> <img>
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.
  • Image links with 'rel="lightbox"' in the <a> tag will appear in a Lightbox when clicked on.

Vairāk par formatēšanas iespējām

CAPTCHA
Lai novērstu SPAM nejaucības
Image CAPTCHA
Ievadiet attēlā redzamos simbolus.