Mazajā ģildē lekciju cikls “Patiesības meklētāji”

admin saglabāja, Ot, 01/28/2020 - 22:47

Jaunajā publisko lekciju ciklā paredzētas gan viena lektora – Dr. Andreja Mūrnieka – autorlekcijas, gan viņa uzaicinātu ekspertu pārdomas par patiesības meklējumiem cilvēce vēsturē un mūsdienās (rudens posmā). 2020. gada ceturtā lekcija pārcelta no 18. marta uz 8. aprīli plkst. 18. 30 – 20. 30. Tā notiks attālināti (ar interneta starpniecību). Temats: “Kāpēc Sokrāts nebaidījās mirt?” Tiks apzināti motīvi, kas filozofus motivē sākt patiesības meklējumus un turēties pie atrastajām atziņām.

Lekciju ciklā paredzēts analizēt patiesības meklējumus, kas veidojuši cilvēces garīgās kultūras pamatus, kas mūsdienās joprojām ir aktuāli, kas tālejoši ietekmējuši sabiedrību vērtību sistēmas.

Tiks meklētas saistības starp konkrētu cilvēku dzīves gājumu, piedzīvotajiem satricinājumiem un to izraisītajām reakcijām, kas novedušas pie jaunu ideju un vērtību veidošanās. Filozofijas, mākslas, reliģijas un zinātnes ģēniju domu pasaulē tiks meklēti mūsdienu pieņēmumu, pārliecību, stereotipu, mītu, aizspriedumu, aksiomu un priekšstatu saknes. Pretēju uzskatu pārstāvji tiks grupēti un salīdzināti (visbiežāk pa pāriem), konfrontējot viņu pieejas un atziņas, lai skaidrāk iezīmētos patiesības meklējumu ceļi, tā vedinot klausītājus iesaistīties iekšējā dialogā ar dažādiem pasaules uzskatiem, pagātnes pieredzi un mūsdienu izaicinājumiem.

Par patiesības meklētāju aicināts kļūt ir katrs. Lai saprastu, kas notiek mūsdienu daudzveidīgajā, ar informāciju pārsātinātajā un apjukušajā sabiedrībā. Bet ierosme un atskaites punkts paša meklējumiem var izrādīties pagātne domātāju pieredze.

Ikviens, kuru interesē vēlreiz pārskatīt cilvēces garīgo meklējumu apcirkņus, laipni aicināts piedalīties! Pēc katras lekcijas paredzēts laiks jautājumiem un diskusijām.

Atšķirība no iepriekšējiem “Mazajā ģildē” notikušajiem lekciju cikliem “Domāsim kopā!”, kurā dažādi lektori piedāvāja savu skatījumu uz dažādām jomām un problēmām, un “Nākotne - pagātnē’, kurā tika analizēta pasaules civilizāciju un reliģiju pieredze, jaunajā ciklā akcents ir uz individuāla cilvēka meklējumiem. Kā veidot pašam savu pasaules uzskatu? Kā orientēties dažādu piedāvājumu un metožu klāstā?

Ieeja ir bez maksas. Lekcijas notiek ar Rīgas Domes atbalstu. No 12 lekcijām pirmās 6 paredzētas 2020. gada ziemā un pavasarī, bet 6 lekcijas – rudenī. Lekcijas notiks trešdienās, Vecrīgā, Amatu ielā 3.  

Lekciju datumi: 15.janvāris, 5.februāris, 26.februāris,  8.aprīlis, 29. aprīlis (pēdējās sestās lekcijas datums tiks precizēts). Informācija pieejama KTMC “Mazā ģilde” mājaslapā.

Lekcijās pārrunājamie jautājumi – īsas anotācijas:

15. janvāris. Patiesība – viena vai vairākas?

Lekcijā tika analizētas eksistenciālo problēmu risināšanas un patiesības meklēšanas metodes (prāta, ticības, intuīcijas, zinātnes, fenomenoloģiskā) – balstoties uz latviešu filozofa V.V. Klīves piedāvātajiem principiem. Detalizētāk tika apskatītas prāta tradīcijas (Platona), mistiskās intuīcijas (austrumu reliģiju) tradīciju un mūsdienu zinātnes metodes, arī it kā “zinātnisku ideoloģiju” piedāvājumi. Tika analizēts, kas raksturo pamatotu pasaules uzskatu? Vai patiesība sasaista (ierobežo) vai atbrīvo? Kā postmodernā vienaldzība pret patiesību, relatīvisms un universālu patiesību noliegšana atšķiras no agrāko laiku tradīcijām? Vai tiešām katram ir sava patiesība? Varbūt patiesība tomēr ir viena? .. un mēs atrodamies dažādā attālumā no tās ..

5.februāris.Metodes (ceļi) patiesības meklēšanā”

Lekcijā detalizētāk tika analizētas 2 metodes eksistenciālo jautājumu risināšanai. Viena no tām: ticības tradīcija. Ar ko reliģiska ticība atšķiras no ticēšanas vārda ikdienišķajā nozīmē? Vai ticība (vārda reliģiskajā nozīmē) ir akla? Kādi ir iebildumi pret teistisko reliģiju piedāvājumiem? Kāpēc pasaulē ir ļaunums? Kā to izprast? Kas ir fenomenoloģija? Kā attīrīt uztveri no prāta un stereotipisku pieradumu uzslāņojumiem? Vai cilvēks nolemts tikai fenomenu (parādību) pasaulei? Ko piedāvā eksistenciālisms? Kā cilvēkam iegūt (atgūt) brīvību? Divi ceļi: ateistiskais un kristīgais eksistenciālisms. Kādas sekas postmodernajā dzīves izjūtā atstājis eksistenciālisms? Vai iespējama integrāla pieeja dažādu patiesības meklējumu metožu izmantošanā? Neizvēlīgums un neizlēmība – divas iezīmes  mūsdienu attieksmē pret pasaule uzskatiem daļā sabiedrības.

26. februāris.Kā sākās racionāli patiesības meklējumi?”

Lekcija tika apskatīta K. Jaspera koncepcija par “Ass laikmetu” cilvēces attīstībā. Kādi bija apstākļi un motīvi, kas vedināja vairākās civilizācijās sabiedrības eliti meklēt patiesību jaunā veidā? Indijas un Senās Grieķijas pieeja. Kopīgais un atšķirīgais. No mīta uz logosu. Mistērijas un  filozofija. Kāpēc pasaule būtu jāizskaidro racionāli? Vai tas netraucē dzīvot? Kas motivē konkrētu cilvēku jebkurā laikmetā pievērsties sava pasaules uzskata izveidei? Personības loma pasaules uzskatu tapšanā. Hērakleits un Parmenīds. Pitagora mācība un dzīve. Ksenofans no Kolofas un filozofiskais monoteisms.  Vai cilvēks ir visu lietu mērs? Vērtību relatīvisms senatnē un mūsdienās. Sofisti un Sokrāts. Vai principu dēļ ir vērts ziedot savu dzīvību?

8. aprīlis. "Kāpēc Sokrāts nebaidījās mirt?Acīmredzamais un ideālais."

Lekcijā paredzēts analizēt Sokrāta argumentus diskusijā par dvēsele nemirstību. Vai konsekventa paklausība likumam un cerības uz cilvēka eksistences turpināšanos pēc nāves ir mūsdienās pazaudētās vērtības? Sokrāta daimonijs - iekšējā balss vai nepazināta prāta intuīcija. Kāpēc pasaule nav tik harmoniska kā gribētos? Platona duālisms: ideālais un materiālais. Kāpēc ideālas valsts konstruēšanas utopijas parasti izvēršas par slazdu sabiedrības cerībām? “Platons man dārgs, bet patiesība dārgāka!” Patiesības apjauta kā acumirklīgs apgaismojums vai ilgstošs pārdomu un atziņu konstruēšanas ceļš. Kā sistematizēt pasaules priekšstatus? Vai visi cilvēki patiešām ir vienlīdzīgi? Vidusceļš un mērs visās lietās. Aristoteļa ēra 2000 gadu ilgumā.

1 komentārs

Patiesība kā invariants

Rakstīja Juris Dzelme (nav pārbaudīts), Pk, 04/03/2020 - 14:35

Patiesība kā invariants  Cilvēka (un jebkura dzīvnieka ar nervu sistēmu) uzvedības pamats ir rīcības modeļu kopa. Galvenās rīcības modeļu daļas ir (balstoties uz K.G.Junga analītisko psiholoģiju) 1)tagadnes izpratne ("ārējais tēls"); 2)nākotnes prognozes ("iekšējās vajadzības"); 3)iespējamās darbības (pārejai no tagadnes uz nākotni) ("loģika"); 4)darbības variantu izvērtējums ("emocijas"). Lai no atmiņas ar asociāciju palīdzību izveidotais rīcības modelis palīdzētu "izdzīvot" (indivīdam UN grupai), vajag prast paredzēt rīcības sekas, tātad zināt "patiesību". Patiesība ir laikā un telpā eksistējošs invariants - nemainīga sakarība  notikumu, objektu un to daļu attiecībās, mijiedarbībās telpā un laikā. Patiesība tiek veidota pārsvarā zemapziņā (intuīcija) kā hierarhisku, paralēlu, statisku un dinamisku modeļu kopa, kura apraksta invariantus ārējā un iekšējā vidē. Valoda un apziņa būtiski palielina rīcības modeļu un to nepieciešamo sastāvdaļu (invariantu telpā un laikā) veidošanas efektivitāti, tas ir patiesības atklāšanu, glabāšanu un izmantošanu. Jebkurš invariants (patiesība) ir ierobežoti telpā un laikā, bet ļoti bieži šīs robežas ir grūti nosakāmas un parasti tiek pārkāptas.     

Pievienot jaunu komentāru

Šī lauka saturs tiks saglabāts privāts un nebūs pieejams publiski.
  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Atļautie HTML tagi: <a> <em> <strong> <cite> <code> <ul> <ol> <li> <dl> <dt> <dd> <img>
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.
  • Image links with 'rel="lightbox"' in the <a> tag will appear in a Lightbox when clicked on.

Vairāk par formatēšanas iespējām

CAPTCHA
Lai novērstu SPAM nejaucības
Image CAPTCHA
Ievadiet attēlā redzamos simbolus.