Lai glābtu ekonomiku – jāatgriežas pie morāles!

Ekonomikas atspirgšanas atslēga ir morālē! Tas ir apgalvojums, kas ir klajā pretrunā ne tikai ar marksismu, bet arī ar šobrīd valdošo liberālisma patērētājsabiedrības ideoloģiju. Daudzi joprojām dzīvo materiālistisko koncepciju ilūzijās par „virsbūves” (t.i., apziņas un kultūras) struktūru atkarību no „bāzes” (ekonomikas). Īstenībā ir otrādi – par to mūsdienās runā gan nopietni zinātnieki, gan garīdznieki. Piedāvājam Romas katoļu baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča svētrunu šā gada otrajā adventa svētdienā kā spilgtu ilustrāciju nepieciešamībai mainīt novecojušo ekonomiskā determinisma paradigmu. Lai glābtu ekonomiku – jāatgriežas pie morāles!

Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Uzruna 2011. gada Otrajā adventa svētdienā.

Kanādā dzīvojošā igauņa Kalle Lasna lavīnveida efektu izraisījusī iniciatīva «Occupy Wall Street» («Okupējam Volstrītu!»), kurā š.g. 15. oktobrī iesaistījās simtiem tūkstošu cilvēku 82 valstīs, liecina par to, ka visās pasaules malās cilvēkos rūgst  ne tikai bezcerības izjūta, bet arī sašutums. Daudzi vairs nevēlas samierināties ar netaisnību, ar to, ka šaura personu grupa izmanto ekonomisko un politisko varu tikai savu egoistisko interešu apmierināšanai. Lasns runā ne tikai par baņķieru mantrausību un politiķu korumpētību, vai ekonomiskās nevienlīdzības un augstā bezdarba līmeņa problēmām, bet arī par mūsdienu kapitālistiskās sabiedrības un Rietumu demokrātijas modeļa kvalitāti kopumā. Pēdējo gadu krīzes viļņi parāda, ka ir pēdējais laiks sākt domāt ilgtermiņā. Ja mēs turpināsim būt tikpat tuvredzīgi kā līdz šim, tad līdzšinējais pasaules ekonomikas modelis jau tuvākajā laikā var gluži vienkārši sabrukt.

Savukārt Martins Šlegs, konstitucionālās tiesību un morālteoloģijas eksperts,  uzskata, ka, lai glābtu ekonomiku, steidzami ir jāatgriežas pie ētikas. Viņš brīdina, ka „pašpietiekamība novedīs pie katastrofas” un uzsver , ka „vienīgi ar tikumiem varam izglābties no krīzes.” Pēc viņa domām, uzņēmumu vadītājiem vai īpašniekiem, lai savā biznesā viņi gūtu panākumus, vajadzīgi tikumi, tātad, pastāvīga un stingra nostāja jeb gatavība darīt labu. Viens no vadītāja svarīgākajiem tikumiem ir taisnīgums. Vadītājam ir jāprot novērtēt savu padoto spējas un talantus, un veicināt viņu izaugsmi un pilnveidošanos. Tieši šeit slēpjas viens no svarīgākajiem uzņēmuma attīstības potenciāla faktoriem. Šai nozīmē taisnīgums ir ne tikai kristīgs, bet arī cilvēcisks tikums.

Kopumā ņemot, mūsdienu cilvēka iekšējais dvēseles stāvoklis daudz neatšķiras no tā, kāds tas bija Romas impērijā mūsu ēras sākumā. Līdzšinējais sabiedrības funkcionēšanas un ticības modelis tajā laikā jau bija sevi izsmēlis un valdīja depresīvs noskaņojums, vairs nebija skaidra virziena, kurp tālāk doties un kā dzīvot, lai iegūtu jēgas apziņu. Un te augsto priesteru Annas un Kaijafas laikā pēkšņi atskanēja "saucēja balss tuksnesī", Jāņa Kristītāja balss: „Sataisiet Kunga ceļu, taisnas dariet Viņa takas! Katra ieleja lai piepildās, un katrs kalns un pakalns lai nolīdzinās, kas līks, tam jātop taisnam, un kas nelīdzens, tam jātop līdzenam ceļam; Un ikviena miesa redzēs Dieva pestīšanu.” (Lūk 3, 2-5; sal. Is 40,3-5)

Līdz ar Jēzus Kristus atnākšanu un jaunas dzīves perspektīvas pavēršanos garīgā un bezcerības tumsa pakāpeniski sāka izklīst un dažu gadsimtu  laikā visa Romas impērijas teritorija pilnīgi pārveidojās. Lai arī pats veidojums ka tāds sabruka un valsts iekārta izmainījās, impērija ietilpstošās tautas sāka lēnām, bet noteikti attīstīt izglītības, kultūras un morāles jomu. Galvenais virzošais spēks šai procesā bija klosteri un kristīgā ticība, īpaši pirmajos kristietības gadsimtos. No visa tā, smeļoties arī no sengrieķu filozofijas un izmantojot romiešu izstrādāto tiesību sistēmu, vēlāk izauga mūsdienīgie cilvēka cieņas, cilvēktiesību, brīvības un demokrātijas koncepti.

Tomēr ar laiku šis attīstības process ir sācis buksēt. Kur ir problēma? No vienas puses, cilvēks aizvien vairāk pievērsās materiālajai sfērai un sava miesas vajadzību apmierināšanai, kas beigās ir novedis pie miesas un tās baudu kulta un cilvēka gara vajadzību atstāšanas novārtā. Tā rezultātā izpletās plašumā visdažādāko atkarību sērga un depresija kopā ar citām psihes kaitēm kļuva par vienu no mūsdienu cilvēka dzeloņiem, kas viņu nomoka. No otras puses, tika glorificēti zinātnes un progresa jēdzieni. Tika uzskatīts, ka zinātne ar laiku atrisinās visas problēmas. Tomēr izrādījās, ka tā tas nav. Gluži otrādi, zinātne ir radījusi lielas problēmas. Jaunās tehnoloģijas un modernie masu iznīcināšanas ieroči jau ir nodarījuši lielu postu un pakāpeniski kļūst par īstu biedu. Pietiek atgādināt iepriekšējo gadu problēmas ar gripas vīrusa H1N1 vakcīnām un diskusijas ap ģenētiski modificēto pārtiku. Zinātne nerunā par mērķiem, tāpēc tās sasniegumi ir viegli pavēršami pret cilvēku.

Ar jautājumu par mērķiem nodarbojas reliģija un teoloģija, kuras pēdējos gadsimtos ir tikušas atstātas novārtā. Tāpēc šodien, tāpat kā Kristus piedzimšanas priekšvakarā, ir aktuāls šis aicinājums: gatavojiet Kunga ceļu, dariet taisnas Viņa takas! Ko nozīmē šodien?  – sataisīt Kungam ceļu un taisnas darīt Viņa takas?

Politiskās un ekonomiskās sistēmas darbības uzlabošana ir politiķu un ekspertu uzdevums. Sabiedrības uzdevums ir tos mudināt neatdusēties uz lauriem pēc vēlēšanām un meklēt reālus risinājumus sabiedrības problēmām. Tomēr kristiešiem pašiem svarīgāks uzdevums ir atgādināt, ka ne no maizes vien dzīvo cilvēks, un ka bez ētiskām vērtībām pašas labākās programmas un paši labākie plāni sāks klibot. Ētikai un morālei, savukārt, bez pārdabiskās ticības zūd motivācija. Šī ticība rodas tad, kad sabiedrībā izskan Dieva Vārds, kuru pasludina cilvēki, kuros tas ir kļuvis miesa – tas ir, par dzīvu realitāti.

Sataisīt Kungam ceļu nozīmē atgriezties pie garīgo vērtību prioritātes un nepadarīt cilvēku par preci vai instrumentu kādu citu mērķu sasniegšanai, piemēram peļņas vai egoistiskas baudas iegūšanai. Šīs atgriešanās augļi ir apsolījumu, kurus mēs dzirdējām pirmā liturģiskā lasījuma laikā, piepildīšanās. Vēlreiz ieklausīsimies tajos: 

“Runājiet Jeruzalemes [Līgas, Ilzes, Jāņa, Andra] sirdij un tai sauciet, ka tās kalpība ir beigusies, tās noziegums ir izlīdzināts, jo tā ir saņēmusi no Kunga rokas par visiem saviem grēkiem divkāršu sodu.”

„Tad atklāsies Kunga žēlastība, un ikkatra miesa redzēs, ko ir teikusi Kunga mute.” – tas nozīmē, ka ikkatrs cilvēks sāks arī respektēt to, ko ir teicis Dievs caur saviem sūtņiem praviešiem un svētajiem.

„Pacel savu balsi ar spēku … nebīsties, saki Jūdas [Latvijas!] pilsētām: Lūk, jūsu Dievs! Lūk, Kungs Dievs nāk varenībā, un Viņa roka valda! Lūk, Viņa atalgojums ir Viņam blakus, un Viņa atlīdzība ir Viņam priekšā. Kā gans Viņš vada savu ganāmpulku, ņem jērus savās rokās un ceļ klēpī, pats nes avju mātes.”

Psalmā, savukārt, mēs dzirdējām: "Viņš sludina mieru savai tautai un saviem svētajiem. Patiešām, Viņa pestīšana ir tuvu tiem, kas Viņa bīstas, lai mūsu zemē mājotu godība. Žēlsirdība un patiesība izies viena otrai pretī..."

"Patiesība izaugs no zemes, un taisnība raudzīsies no debesīm. Jo Kungs dos svētību, un mūsu zeme dos savu augli."

Tas ir jāsaprot ne tikai tādā nozīmē, ka būs laba graudaugu, dārzeņu un augļu raža, bet arī – mūsu pūliņi būs auglīgi. Biznesā, darbā, savstarpējo attiecību kārtošanas jomā. Kad nav svētības, tad viss ir kā pret straumi. Ja ir svētība, lieta it kā pašas notiek. Bet tas vēl nav viss.

Jānis Kristītājs solīja: „Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.” Runājot par Svēto Garu, Svētajos Rakstos tiek izmantots gan uguns gan ūdens tēls. Ūdens mazgā un dod dzīvību. Uguns arī attīra no sārņiem un izdedzina visu lieko un nenoturīgo, sevišķi pelavas un salmus. Kad Sv. Gars ienāk mūsos, tad kaislības norimst, parādās jauns skatījums uz dzīvi  un tās problēmām. Sākam redzēt apkārtējos cilvēkus citā gaismā, tos labāk saprotot un nenosodot, taču vienlaicīgi arī neļaujoties manipulācijām. Sv. Gars mūsos modina slāpes pēc Dieva, pēc lūgšanu dzīves, pēc dziļākas izpratnes par Dievu, kā arī mudina kalpot mūsu tuvākajiem.

Dārgie Kristum ticīgie! Šai Adventa laikā novēlu Jums piedzīvot šo tikko dzirdēto apsolījumu piepildīšanos. Lai Dievs dod savu svētību Jums, lai dod savu svētību Latvijai, lai Latvijas zeme dod savu augli, to augli, kuru Dievs tai ir paredzējis kopš mūžības. Āmen.