Ko darīt ar patvēruma meklētājiem?

Anonīms saglabāja, Se, 08/08/2015 - 01:04

Sabiedrībā virmo kaislības par valdības lēmumu uzņemt 250 patvēruma meklētājus (solidarizējoties ar ES valstīm, kuras skārusi patvērumu meklētāju krīze). Saeimas priekšsēdētāja jau paudusi vēlmi šo jautājumu apspriest Saeimā. Noticis arī NVO pikets pie MK. Piedāvājam divas publikācijas: 1) Ēriks Jēkabsons pauž bažas vai problēmas neadekvāta risināšana nav atbalsts organizētajai noziedzībai; 2) Inese Ejugbo mēģina aprakstīt kā tiks noteikts patvēruma meklētāju, ekonomisko vai politisko bēgļu statuss, kādi viņiem paredzēti dzīves apstākļi, pabalsti. Pievienojam klāt arī šī raksta izraisītās komentētāju diskusijas un argumentus par un pret patvēruma meklētāju uzņemšanu. [JAUNA ZIŅA! NB! Pievienots 3) zviedru žurnālstes Ingrīdas Karlkvistas raksts "Esmu zviedriete, bet dzīvoju "Absurdistānā"", kurā skarbi raksturota sitācija ar imigrantiem Zviedrijā]

Palīdzība 'grūtdieņiem' vai pakļaušanās starptautiskai organizētai noziedzībai? Autors: Ēriks Jēkabsons, bijušais iekšlietu ministrs

Sekojot līdzi diskusijām par bēgļu uzņemšanu Latvijā pārsteidz valsts drošības aspekta trūkums tajās. Transnacionālā noziedzība lielā mērā kontrolē nelegālo imigrantu plūsmas.

Šī "nodarbe" ir saistīta un pārklājas ar nelegālo cilvēku tirdzniecību,  narkotiku tirdzniecību un bieži nelegālo ieroču tirdzniecību. Pēc EUCE* aplēses  3600 organizētās noziedzības grupas ir izvērsušas savu darbību Eiropas Savienības teritorijā. Viņu rīcībā un ietekmē ir jaunākās IT tehnoloģijas un komunikācijas un šīs grupas aizvien kļūst globālākas, apgūstot un izmantojot transporta infrastruktūras un atvērto robežu "politiku" Eiropā.

Starptautiskajām tiesībsargājošām iestādēm nav ilūzijas,  ka šo kriminālo realitāti varētu "izravēt" un likvidēt tuvākajā laikā. Tie panākumi, kas  tiesībsargājošām iestādēm ir pret šo starptautisko mafiju, tomēr ir nožēlojami mazi iepretim nelegālajai "ekonomikai", bezdarba pieaugumam, kā arī etniskās integrācijas fiasko Eiropā.

21.gadsimtā šī transnacionālā un transatlantiskā organizētā noziedzība aizvien vairāk atgādina labi  organizētas multinacionālās korporācijas ar savu lobiju  un efektīvu interešu pārstāvēšanu G-8 valstu tirgos un interešu sfērā. Šī ir aisberga neredzamā daļa.

Tas, kas šobrīd notiek Latvijā attiecībā uz Latvijas valdības "negaidīto" un slepeno piekāpšanos, kvotu pieņemšanu un publiskajām "par un pret" diskusijām ir tikai maza aisberga redzama daļa, pilna ar emocijām, labticību un politkorektu naivumu, kā arī pseido-reliģisku "līdzjūtību" un vispār neesošu plānu un izpratni par šo  procesu cēloņiem un to novēršanu.

Politkorektais, sekulārajā humānismā balstītais pasaules uzskats, piesaucot brālību, vienlīdzību  un sociālo taisnīgumu ir izveidojis milzīgas "humānas palīdzības" struktūras, kas būdamas simtiem miljonu eiro vērtas nav spējušas nodrošināt efektīvu procesu, lai  "pasauli padarītu par labāku vietu" arī grūtdieņiem. 

Tā vietā Francija, Zviedrija u.c. Eiropas valstis ir izveidojušas valsts pabalstos balstītas bezdarbnieku armijas, etniskos geto, radikālisma un kriminalitātes perēkļus. Tie izpaužas barbariskos masu nemieros, grautiņos, terorismā utt. (piem. Zviedrijā, Itālijā, Francijā, Dānijā tiek demolētas sociālās palīdzības  ēkas, sprāgst granātas, slepkavību, izvarošanu statistika strauji iet augšup). Vai to dara "grūtdieņi", nelegālie imigranti, politiskie bēgļi vai vienkārši barbari,  ir citas un padziļinātas sarunas tēma.

Skaidrs ir viens, ka Latvija šobrīd ir pilnīgi nesagatavota tam, kas mūs sagaida. Vēl nav par vēlu kvotas atcelt, lai tuvākajā nākotnē varētu daudz ko  mainīt un koriģēt t.s. bēgļu un imigrācijas politikā.

Nav jāpierāda, ka Eiropas multikulturālisms un etniskās  integrācijas politika ir  cietusi fiasko. Latvijai Eiropas Prezidentūras laikā bija lieliska iespēja aktualizēt un redefinēt Eiropas Savienības multikulturālisma izpratni,  ES etniskās integrācijas definīciju un politiku. Tas nenotika, tāpēc nav  brīnums, ka Laimdotas Straujumas un Riharda Kozlovska vadībā, Ministru Kabineta slepenās sēdes laikā notika piekāpšanās transnacionālā konglomerāta spiedienam. Šie ir tiesiskuma un nacionālās drošības jautājumi, kuru padziļinātai izpratnei vajadzēja būt, vispirms, iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

Transnacionālās noziedzības un nelegālisma izplatības ietekme uz Eiropas Savienības valstīm ir raksturojama  ar vienu vārdu - korupcija. Korupcija pēc definīcijas nozīmē ne tikai pretlikumīgas un nelegālas finansiālas, politiskas darbības savu mērķu sasniegšanai, bet arī amatpersonu rīcību vai amatpersonu ne-rīcību(!) situācijās, kas ietekmē valsts un sabiedrības  tiesiskumu, likumību, vedot to pretī degradācijai.

Tātad runa ir arī par amatpersonu apzināti vai neapzināti kaitniecisku pasivitāti (neredzēšanu, acu pievēršanu). Kā, lai saskata, ja nav spējas/gribas redzēt ētiskās un patriotiskās dimensijās. Tas arī ir valsts vīzijas un morālēs jautājums tiesiskuma kontekstā un pilnas situācijas izpratnē.

Piemēram, jau gadu desmitiem Zviedrijā radītajā, sociālo pabalstu sistēmā izaugušas paaudzes, kas parazitē uz valsts rēķina un destruktīvi vēršas  pret sabiedrību, kurā viņi dzīvo. "Ko sēsi, to pļausi!". Tas sākās ar beznosacījumu palīdzību nelegālajiem imigrantiem, bēgļiem. Humānās palīdzības politiskais bizness  ar NVO, un lielā mērā  Zviedrijas liberālās baznīcas palīdzību, lika ielāpus tur, kur jau vairs tiem sen nebija vietas. Rezultātā sabiedrība polarizējās, kas rada nestabilitāti  un draudus valsts drošībai.

"Jēzus nāk bēgļu veidā pie mums", izteicās kāds latviešu teologs. Citi, no konteksta izņemti, citē pavestu Franci, kas sacījis, ka "visi mēs esam bēgļi uz šīs  zemes".

Protams, ka grūtdieņiem ir jāpalīdz. Protams, ka ir jādara viss, lai glābtu cilvēku  dzīvības. Protams, ka mums ir jāparāda žēlsirdība. Taču ir jābūt līdzsvaroti reālistiskam, lai saprastu un izprastu,  ka nevis Jēzus nāk pie mums nelegālo imigrantu veidolā, bet gan transnacionālā mafija, kā civilizāciju sadursmju karš, kas jau ir pārņēmis pasauli (ISIS, visi pasaules un Tuvo Austrumu konflikti). Nu, tas ienāk ari Latvijā. Solidaritātei un palīdzībai ir jābūt arī no Latvijas puses, taču ir jābūt ļoti rūpīgai un tālredzīgai stratēģijai, plānam, apstākļu  un situācijas izpratnei. Piemēram, kāpēc Eiropas Savienībai būtu  jāmaksā "tik un tik" simtiem miljonu eiro, lai pārvietotu lielu skaitu afrikāņu uz Eiropu, ja par daudz mazāku summu varētu ierīkot bēgļu nometnes pašā Āfrikā, tā gan palīdzot, gan ari radot jaunas darba vietas utt..

Eiropas Savienībā vārds  "izolacionisms" nav cieņā. Es esmu pret izolacionismu, bet par "protekcionismu"- savas valsts nacionālo, ekonomisko, kultūras, demokrātisko un etnisko interešu aizstāvību.

Francijas prezidents Nikola Sarkozi (Nicolas Sarkozy), kuru man bija tas gods satikt un runāt par šiem jautājumiem, saprata,  ka Francijai ir jāiet protekcionisma ceļš, lai saglabātu Francijas identitāti, valstiskumu un nacionālās intereses. Latvijai ir jādara tas pats ! Ne tikai "jāmēģina attīstīties", bet valstiski ir jāpiemēro protekcionisma - savas valsts sargāšanas un stiprināšanas ideoloģijā, tās visplašākajā un dziļākajā nozīmē.

P.S.  Manas īsas pārdomas par šo visai pretrunīgo un nopietno tēmu ir ilgstošas darbības un pieredzes rezultātā esot Latvijas iekšlietu ministra  amatā, ka arī, darbojoties  divos ASV fondos, kuru viens no darbības virzieniem ir vērsts krīzes situāciju risināšanā Tuvo Austrumu valstīs un citur.

*  EUCE - European Union Center of North Carolina, EU Briefings

Publikāciju var lasīt arī portālā Delfi:

 http://www.delfi.lv/news/comment/comment/eriks-jekabsons-palidziba-grutdieniem-vai-paklausanas-starptautiskai-organizetai-noziedzibai.d?id=46303063#ixzz3iAP5SYLb

Bēgļi, nelegālie imigranti, ekonomiskie migranti... kas ir kas? Autore: Inese Ejugbo, juriste 

Diskusijas par gaidāmo 250 bēgļu uzņemšanu nebeidz rimties.  [..] Redzu draugus, kas "Facebook" un "Twitter" nemitīgi dalās ar bildītēm un tekstiem, kas visu laiku norāda, ka tie, ko uzņemsim nebūs bēgļi, bet gan nelegālie imigranti vai ekonomiskie bēgļi, kuri devušies uz Eiropu labākas dzīves meklējumos. Daži pat apzināti vārda "bēgļi" vietā konsekventi lieto vārdu "blēži".

Lai izbeigtu manipulācijas, dalīšos savā pieredzē un zināšanās šajā jomā. Esmu biedrības "Zvannieku mājas" juriste, kas bijusi līdzās un palīdzējusi 7 bēgļiem no Somālijas, kas pirms 10 gadiem ieradās Latvijā un pārpratuma dēļ nonāca Zvanniekos. Šobrīd strādāju zvērinātu advokātu birojā Lielbritānijā un mūsu birojā ir vismaz 2500 patvēruma meklētāju lietas, ar kurām man ir regulāra saskare.

Es nepretendēju uz to, ka spēšu uz visiem jautājumiem atbildēt 100% pareizi, bet zinu pietiekami, lai palīdzētu kliedēt neskaidrības miglu daudzos jautājumos.

Par terminiem - patvēruma meklētāji vai bēgļi - ko tad Latvija uzņems un ko tas nozīmē?

Es sazinājos ar ārlietu ministru Rinkeviča kungu un viņš man apstiprināja - Latvija uzņems 250 patvēruma meklētājus. Lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu izlems Latvijā.

Cilvēkam bez juridiskas izglītības varbūt ir grūti orientēties visos terminos, bet es centīšos tos izskaidrot vienkāršā valodā. Tā kā runa ir patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas teritorijā, tad izmantošu terminoloģiju, kāda tā ir Patvēruma likumā.

Tātad, cilvēks, kurš ir pametis savu valsti un lūdzis patvērumu kādā citā valstī, bet lēmums par bēgļa statusa piešķiršanu vēl nav pieņemts, ir patvēruma meklētājs.

Neatkarīgi kā persona ir ieradusies valstī - ar oficiālu iebraukšanas dokumentu (vīzu, uzturēšanās atļauju) vai vienkārši šķērsojot robežu bez jebkādiem dokumentiem, brīdī kad persona izsaka lūgumu pēc patvēruma, persona kļūst par patvēruma meklētāju.

Mēs visi zinām, daudzi šķērso Vidusjūru un Itālijā un Grieķijā ierodas bez derīgiem ceļošanas dokumentiem. Daudziem nav arī personu apliecinoši dokumenti. Jā, atbildīgajām iestādēm ir tiesības personas aizturēt uz noteiktu laiku, lai noskaidrotu personas identitāti. Tomēr, ja persona ir izteikusi lūgumu par patvērumu, tā nav uzskatāma par nelegālo imigrantu. Tāda persona uzskatāma tikai un vienīgi par patvēruma meklētāju.

Kādēļ? Tādēļ, ka gadījumos, kad persona kvalificējas bēgļa statusam (vajāšana, spīdzināšana, karš izcelsmes valstī) parasti nedod personai iespēju iziet likumisko ceļu derīga ceļošanas dokumenta (vīzas) iegūšanai. Ja tevi vajā un spīdzina, ļoti bieži tev ir tikai pāris stundas, labākajā gadījumā pāris dienas, lai Tu pamestu savu valsti. Tieši tāpat kā tas bija 2.pasaules kara laikā, kad daudzi Latvieši šķērsoja Baltijas jūru, lai meklētu patvērumu Zviedrijā. Nevienam nebija laika iet uz vēstniecību, iesniegt vīzas pieteikumu, pagaidīt mēnesi vai vairāk līdz tevi uzaicinās uz interviju un tev piešķirs vīzu. Ja cilvēkam pastāv dzīvības apdraudējums, vajāšana, kara briesmas utt, tad jārīkojas/jābēg ir nekavējoties.

Protams, var būt izņēmuma gadījumi, kad patvēruma meklētājiem ir bijusi iespēja ieceļot valstī ar derīgu ceļošanas dokumentu un tad pieprasīt patvērumu. Tādi gadījumi manā pieredzē ir ļoti reti.

Kad tomēr persona ir nelegālais imigrants? - Tad, ja persona ir ieradusies valstī bez derīga ieceļošanas dokumenta, pretlikumīgi šķērsojot valsts robežu bez nolūka lūgt patvērumu, vai kā citādi legalizējot savu statusu valstī, bet ar nolūku šajā valstī dzīvot un/vai strādāt, pārkāpjot konkrētās valsts likumus.

Pasaulē jau krietnu laiku lauž šķēpus arī par terminiem, kad imigrants ir nelegālais imigrants un kad neregulārais imigrants (- irregular immigrants). Neiedziļināšos detaļās, bet ja pareizi esmu sapratusi, tad tos cilvēkus, kas šķērso Vidusjūru un lūdz patvērumu, juridiski korektāk ir saukt par neregulārajiem imigrantiem, nevis par nelegālajiem. Tieši augstāk aprakstīto iemeslu dēļ. 

Patvēruma meklētāja statuss ir pagaidu statuss, līdz atbildīgās iestādes pieņem lēmumu par to, vai personai piešķirams bēgļa statuss vai nē. 

Kamēr personai ir patvēruma meklētāja statuss, personai nav tiesības strādāt Latvijas Republikā, kā arī nav tiesības saņemt pabalstus (tos ar saņemt tikai pēc bēgļa statusa piešķiršanas). Patvēruma meklētājiem ir tiesības tikt izmitinātiem Patvērumu meklētāju izmitināšanas centrā (cik man zināms, tāds ir tikai viens tāds centrs - Mucenieki, Ropažu novadā) un saņemt uzturnaudu, kas ir ne vairāk un ne mazāk kā 2.15 dienā eiro (~ 65 eiro mēnesī).

Atbildīgajām iestādēm parasti ir 3 mēneši laika (bet sarežģītos gadījumos to ar pagarināt līdz 12 mēnešiem), lai izskatītu personas lūgumu pēc patvēruma.

Patvēruma likums paredz, ka var piešķirt Latvijā 2 veida patvērumus - Bēgļa statusu vai Alternatīvo statusu. Tiem, kuriem nav slinkums, ir iespēja detalizēti izpētīt Patvēruma likuma 20.-29.pantus, lai noskaidrotu, kad konkrēti tiek piešķirts bēgļa statuss un kad alternatīvais statuss. Es to paskaidrošu īsumā (dažas detaļas vai nianses var tikt izlaistas).

Bēgļa statusu persona var iegūt, ja tā pamatoti baidās no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem. Vajāšanai ir jāizpaužas kā konkrētām darbībām (piemēram, vardarbību, diskriminējošas iestāžu darbības), kas ir tik nopietnas, ka tās būtiski pārkāpj personas pamattiesības vai pat apdraud dzīvību. Vajāšanai jābūt konkrēti pierādāmai, tāpat ir jāpierāda personas piederība konkrētai rasei, reliģijai, tautībai, sociālajai grupai vai politiskajiem uzskatiem. Iestādei vai tiesai ir detalizēti jāizvērtē konkrētā cilvēka gadījums, apstākļi un apdraudējuma nopietnība, un tikai tad, ja tie ir pamatoti, tad statusu piešķir. 

Alternatīvo statusu piešķir tad, ja personai nevar piešķirt bēgļa statusu, bet ir pamats uzskatīt, ka personai atgriežoties savā izcelsmes var tik pakļauts smagam kaitējumam, piemēram, ja personai var piespriest nāves sodu, pakļaut spīdzināšanai, vai pastāv draudi civiliedzīvotāju dzīvībām dēļ bruņotiem konfliktiem izcelsmes valstī. 

Atšķirība starp vienu un otru statusu - ja piešķirts ir bēgļa statuss, tad persona iegūst pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet personai piešķirts alternatīvais statuss - tikai termiņuzturēšanos uz 1 gadu. Katru gadu, pagarinot uzturēšanās atļauju, ir jāvērtē, vai vēl aizvien pastāv tie draudi, kas bija par pamatu statusa piešķiršanai. Ja draudi vairs nepastāv (bruņotie nemieri ir beigušies), personai ir jāatgriežas izcelsmes valstī.

Būtiski  -  nevienu ne otru statusu nepiešķir, ja patvēruma meklētāja iemesls lūgt patvērumu ir ekonomiska rakstura. Tāpat statusu nepiešķir, ja personas vajāšana vai smaga kaitējuma risks ir tikai kādā izcelsmes valsts daļā, bet citā valsts daļā persona ar justies droši. Statusus arī nepiešķir tad, ja personas ir izdarījušas noziegumus pret cilvēci, mieru, ir izdarījušas smagus vai sevišķi smagus noziegumus (slepkavības, laupīšanas, izvarošanas utt.), vai ir pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai (tajā skaitā terorisma draudus).

Augstāko izskaidrošu ar konkrētiem piemēriem:

  • Krievu oligarhs Boris Berezovskis pamatoti baidījās no Putina režīma vajāšanas dēļ saviem politiskajiem uzskatiem (un spēja vajāšanas draudus pierādīt), tādēļ ieguva bēgļa statusu Lielbritānijā.
  • 7 somāļu bēgļi lūdza patvērumu Latvijā dēļ tā, ka viņu valstī notiek bruņoti nemieri un viņu kā civiliedzīvotāju dzīvības izcelsmes valstī var tikt apdraudētas. Viņi ieguva alternatīvo statusu un uzturēšanās atļauju uz 1 gadu un katru gadu atbildīgajām iestādēm bija jāvērtē, vai bruņotie konflikti Somālijā vēl aizvien notiek un vai viņiem nav laiks atgriezties.

Tātad, tikai tad, kad atbildīgās iestādes vai tiesa ir piešķīruši personai bēgļa statusu, mēs varam tos saukt par bēgļiem.

Nedaudz par pabalstiem

Tikai tad, kad personas ir ieguvušas bēgļa vai patvēruma meklētāja statusu, tās var saņemt pabalstu dzīvošanai un latviešu valodas apguvei. Turklāt - pabalstus bēgļiem maksā tikai 12 mēnešus, bet personām, kuras ir ieguvušas alternatīvo statusu - 9 mēnešus. Tiek sagaidīts, ka šo 9-12 mēnešu laikā personas ir izvākušās no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra, paši spēj īrēt sev dzīvesvietu, ir apguvuši valodu un spējuši atrast darbu, lai paši sevi apgādātu.

Tas nozīmē, ka ikviens Latvijā var būt drošs, ka neviens laimes meklētājs, kas savas izklaides dēļ devies aizrautīgā ceļojumā pāri jūrai, netiks uzreiz te pie treknā desas luņķa, kas būs jāuzsauc Latvijas nodokļu maksātājiem.

Persona vispirms ieradīsies kā patvēruma meklētājs un kamēr viņa pieteikuma pamatotību izskatīs iestādes, viņš saņems 2.15 eiro dienā (~ 65 eiro mēnesī). Tikai tad, ja būs pamats piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu, Latvijas Republikas nodokļu maksātāji ar pabalstu palīdzēs šai personai atsperties un uzsākt dzīvi Latvijā. Jo ātrāk uzradīsies tādi darba devēji, kas būs ar mieru bēgļus nodarbināt un maksāt vismaz minimālo algu, jo ātrāk šīs personas būs nost no nodokļu maksātāju kakliem. 

Personas, kurām nepienākas bēgļa vai alternatīvais statuss, tiek deportētas atpakaļ uz to izcelsmes valstīm. Tas arī attiecas uz ekonomiskajiem migrantiem. 

Tas nozīmē - ekonomiskie migranti nekad nekvalificēsies pabalstiem, kas pienākas bēgļiem.

Par ģimeņu atkalapvienošanos

Jā, atbilstoši starptautiskajām normām un Patvēruma likumam (38.pants) bēgļiem ir tiesības atkalapvienoties ar savām ģimenēm. Bet būtiskākais šajā jautājumā ir - tas var notikt tikai tad, ja persona Latvijā ir nodzīvojusi vismaz divus gadus. Tas nozīmē - līdz tam laikam jau tiek sagaidīts, ka bēglis pats strādā un sevi pilnībā apgādā. Ir arī spējīgs pilnībā apgādāt savus ģimenes locekļus un tie nekādā veidā nebūs uz nodokļu maksātāju pleciem.

Turklāt, ir ļoti limitēts tas radu loks, ar ko bēglis var atkal apvienoties. Piemēram, tikai nepilngadīgas personas var uzņemt pie sevis māti un tēvu. Pilngadīgie bērni to nevar.

Tā kā bažas, ka uzņemot 250 bēgļus te vienlaikus tiks atvērtas robežas arī miljonam viņu radinieku un ka visi viņi tagad dzīvos uz Latvijas nodokļu maksātāju kakla, ir pilnīgi nepamatotas.

Daži no iespējamiem 250 scenārijiem

Tātad, balstoties uz šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu (Patvēruma likumu + starptautiskajām normām), te būs daži no iespējamiem 250 scenārijiem:

Situācija Nr.1: Tā saucamais "Ekonomiskais migrants" jeb "laimes meklētājs" no Ganas, kurš ticis līdz Lībijai, samaksājis cilvēku kontrabandistiem, ieradies Itālijā un lūdz patvērumu, jo grib nopelnīt naudu/saņemt dāsnus pabalstus Eiropā.
Kas notiek? - Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu - dzīvo Muceniekos un saņem 2,15 eiro dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņa pieteikumu izskata, pieņem negatīvu lēmumu un deportē personu atpakaļ uz dzimteni.

Situācija Nr.2: Persona no Lībijas, bēg pāri Vidusjūrai, jo baidās par savu dzīvību dzimtenē, dēļ tā saucamās Islama Valsts (IS) bruņotajiem uzbrukumiem šajā valstī.

Kas notiek? - Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu - dzīvo Muceniekos un saņem 2,15 eiro dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņa pieteikumu izskata. Kad Latvijas atbildīgās iestādes konstatē, ka persona patiesi ir no Lībijas un tur patiesi IS slaktē vietējos, tad pieņem lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu, izsniedzot termiņ uzturēšanās atļauju uz 1 gadu. Pēc gada iestādes vērtē, vai Lībijā IS vēl aizvien slaktē vietējos. Ja jā, tad pagarina atļauju vēl uz 1 gadu. Pēc gada vērtē atkal. Un tā līdz draudi vairs nepastāv un personai ir jāatgriežas dzimtenē.
Pabalsti pienākas pirmos 9 mēnešus.

Ģimenes atkalapvienošanās: tikai pēc Latvijā nodzīvotiem 2 gadiem. Uz laiku, cik ilgi personai ar alternatīvo statusu pašam ir tiesības uzturēties Latvijā.

Situācija Nr.3: tas pats, kas situācijā Nr.2 + zināms, ka persona ir bijusi kādā no bruņotajām grupām un piedalījusies citu cilvēku nogalināšanā.

Kas notiek? - Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu - dzīvo Muceniekos un saņem 2,15 eiro dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņa pieteikumu izskata, pieņem negatīvu lēmumu un deportē personu atpakaļ uz dzimteni.

Situācija Nr. 4: tas pats, kas situācijā Nr.2 + persona ir iesaistījusies noziedzīgā grupējumā un Latvijas varas iestādēm ir pamatotas bažas, ka konkrētā persona varētu plānot terora aktus Latvijā.

Kas notiek? - Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu - dzīvo Muceniekos un saņem 2,15 eiro dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņa pieteikumu izskata, pieņem negatīvu lēmumu un deportē personu atpakaļ uz dzimteni.

Situācija Nr.5: kristietis no Lībijas, bēg pāri Visusjūrai, jo Islama Valsts kaujinieki ir spīdzinājuši personu dēļ viņa reliģijas. Personai vairāki ģimenes locekļi ir nogalināti dēļ viņu reliģiskajiem uzskatiem. Ir izteikti nepārprotami un pierādāmi draudi, ka atgriežoties dzimtenē, arī šo personu nogalinās.

Kas notiek? - Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu - dzīvo Muceniekos un saņem 2,15 eiro dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņa pieteikumu izskata. Kad Latvijas atbildīgās iestādes konstatē, ka persona patiesi ir no Lībijas, persona patiesi ir kristietis, un Lībijā patiesi IS viņu spīdzinājuši un nogalinājuši ģimenes locekļus, tad pieņem lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu, izsniedzot patstāvīgo uzturēšanās atļauju.

Pabalsti pienākas pirmos 12 mēnešus.

Ģimenes atkalapvienošanās: tikai pēc Latvijā nodzīvotiem 2 gadiem.

Situācija Nr.6: kristiešu ģimene no Nigērijas Ziemeļiem bēg no islama ekstrēmistu Boko Horam vajāšanas.

Kas notiek? - Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu - dzīvo Muceniekos un saņem 2,15 eiro dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņa pieteikumu izskata, pieņem negatīvu lēmumu, jo personas var gūt drošu patvērumu Nigērijas Dienvidos. Personas deportē atpakaļ uz dzimteni.

Situācija Nr.7: tīņu vecuma jauniete no Sudānas, bēgusi pāri Visusjūrai, jo ģimene vēlas izdarīt viņai sieviešu ģenitāliju apgraizīšanu un plāno piespiedu laulības.

Kas notiek? - Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu - dzīvo Muceniekos un saņem 2,15 eiro dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņas pieteikumu izskata. Kad Latvijas atbildīgās iestādes konstatē, ka jauniete patiesi ir no Sudānas, ka ir pierādāms tas, ka personai patiešām ģimene plānojusi ģenitāliju apgraizīšanu un piespiedu kārtā izdot pie vīra, tad pieņem lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu, izsniedzot patstāvīgo uzturēšanās atļauju.

Pabalsti pienākas pirmos 12 mēnešus.

Ģimenes atkalapvienošanās: tikai pēc Latvijā nodzīvotiem 2 gadiem. Ja persona plāno uzņemt tos ģimenes locekļus, no kuriem bēga, tad tas var būt pamats personas bēgļu statusa pārskatīšanai, jo tas liek apšaubīt vai sākotnēji sniegtā informācija bijusi patiesa.

Situācija Nr.8:  Sieviete no Mali, kuru bruņoto konfliktu laikā izvarojuši IS kaujinieki. Sieviete izvarošanas rezultātā palikusi stāvoklī. Ģimene un visa vietējā sabiedrība personu nepieņem sabiedrībā, viņu fiziski un emocionāli pazemo, jo "viņai bijis sekss ārpus laulības". Pēc vietējiem likumiem sievietei par šo "pārkāpumu" draud miesas sods - publiska nopēršana ar siksnām 200 reizes vai nomētāšana ar akmeņiem līdz nāvei.

Kas notiek? - Kamēr izskata patvēruma pieprasījumu - dzīvo Muceniekos un saņem 2,15 eiro dienā uzturam. Trīs mēnešu laikā viņas pieteikumu izskata. Kad Latvijas atbildīgās iestādes konstatē, ka sieviete patiesi ir no Mali, ka ir pierādāms tas, ka viņa tikusi izvarota un tā rezultātā palikusi stāvoklī, ir pierādāms, ka personai patiesi draud miesas vai nāves sods par "ārlaulības seksu" (tad nekas, ka tā ir izvarošana), tad pieņem lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu, izsniedzot patstāvīgo uzturēšanās atļauju.

Pabalsti pienākas pirmos 12 mēnešus.

Ģimenes atkalapvienošanās: tikai pēc Latvijā nodzīvotiem 2 gadiem. Ja persona plāno uzņemt tos ģimenes locekļus, no kuriem bēga, tad tas var būt pamats personas bēgļu statusa pārskatīšanai, jo tas liek apšaubīt vai sākotnēji sniegtā informācija bijusi patiesa.

Pilna publikācija lasāma šeit:

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/inese-ejugbo-begli-nelegalie-imigranti-ekonomiskie-migranti-kas-ir-kas.d?id=46306469#ixzz3iAPgNouQ

KOMENTĀRI pie raksta:

Problēma ir globālāka. Par bēgļiem daudz maz skaidrs, par nelegālajiem, ekonomiskajiem un neregulārajiem imigrantiem arī. Ir tehnikas lieta tos atšķirt (lai gan arī tas nav viegli un prasa ievērojamus resursus, laiku, naudu, cilvēkus, kuri to darīs). Problēma ir tajā, ka tuvākajā laikā sagaidāms milzīgs cilvēku masas spiediens uz Eiropa Savienības robežām (ne tikai no Āfrikas).

Eiropieši arī agrāk dzīvojuši turīgāk, nekā citviet. Kāpēc tieši tagad spiediens palielinās?

Atbilde: 1) agrāk cilvēkus savās dzimtenēs noturēja vietējā kultūra/reliģija un 2) ierastā sociālpolitiskā kārtība.

Šobrīd – globalizācijas rezultātā – 1) rietumu masu kultūra ir kļuvusi par dominanti visā pasaulē, tā cilvēkus noskaņo doties tur, kur ir materiāli nodrošinātāka dzīve, orientē TIKAI uz materiālām vērtībām, 2) savukārt vietējā sociālpolitiskā kārtība daudzviet izjaukta/izjukusi.

Vietējo kultūru iespaids turpinās vājināties. Līdz ar to arvien mazāk faktoru kavēs cilvēkus doties migrācijā turp, kur, viņuprāt, dzīve ir labāka. Savukārt nestabilitāte vairākos reģionos pieaug (ISIS, Boko Haram utml).

Senvēsturē kaut ko līdzīgu Eiropa varbūt ir piedzīvojusi vien "Lielās tautu staigāšanas" laikā.

KO DARĪT?

Skaidrs, ka daudziem no patvēruma meklētājiem vajag palīdzēt. TAČU - NEKAD lielākajā daļā Āfrikas valstu NEVARĒS nodrošināt tādu dzīves līmeni kā Eiropā, bet cilvēki to arvien vairāk gribēs. Kāpēc? Tāpēc, ka nu jau viņi skatās TV, filmas, viņiem ir mobilie telefoni utt. Viņi zina, kurp viņi bēg utt. Vai ES ir stratēģija KĀ ar šo problēmu tikt galā? Jautājums ir nopietns un tajā nav nekā rasistiska, nedz ksenofobiska. Protams, arī otrs - ANALĪZE par cēloņiem, kas radījuši pašreizējo situāciju. Kur tā ir?

ethoins shrldu

Mūs neinteresē juridiskie termini, bet interesē vai tie afrikāņi bēg no kara un vajāšanas, vai vienkārši meklē šeit labāku dzīvi. Ja jau viss ir tik vienkārši ar to patvēruma pieprasījumu pārbaudi kā raksta autore, tad kāpēc afrikāņus nevar pārbaudīt uz vietas Grieķijā vai Itālijā, sarunāt ar vietējām iestādēm un aizsūt mūsu speciālistus, lai tad uz vietas pārbauda?

Jančuks

Mūsu ierēdņi pat nespēs noskaidrot, vai tai valstī tāds ciems maz ir. Karadarbība varbūt būs ciemu nolīdzinājusi. Starp citu, tāds iznīcināts ciems ir ideāla vieta, ko uzdot par bijušo dzīvesvietu. Cilvēki apkauti vai izklīduši. Kur noskaidrot, kam prasīt? Un ko iesāksi ar tuksneša klejotājiem, kuri satin savas teltis un klejo pat tūkstošiem kilometru? Tā ka tas ir tīrākais fufelis, batons, ko iebāzt ausī lētticīgajiem, ka mūsu dienesti visu rūpīgi izvērtēs. Briselē pateiks:„Uzņemt”!, un ar to tā pārbaude beigsies.

Jānis Laiks

Info vairāk, kā no politiķiem, paldies, tomēr raksts tendenciozs un šis tas noklusēts:
1. Par 2,15 dienā max 3 mēneši līdz lēmuma pieņemšanai viss skaidrs, bet kas notiek PĒC TAM, ja lēmums nav deportācija? Kādi pabalsti un cik lieli tiek maksāti tos 9 vai 12 mēnešus? Kas notiek ar 6000 EU naudu uz vienu bēgli? To saņem valsts un izmaksā bēglim?

2. Eur 2,15 neļauj ne noīrēt dzīvokli, ne iegādāties drēbes, gaidot ziemu. Kas un par kādu naudu nodrošina bēgļu vajadzības, ja tie pamet Muceniekus?

3. Skaidrs, ka bez valodas, no citas kultūras, reliģijas, tikumiem nākušie nespēs ne ātri integrēties, ne atrast darbu. Kādus darbus viņi domā un spēj strādāt? Palīgdarbus? Vai mums pašiem nav pietiekoši daudz pārkvalificējamu bezdarbnieku? Kas izvērtē slikto ES pieredzi?

4. Kas un vai vispār uzrauga/pieskata no Muceniekiem izgājušos? Vai viņi veido kopienas, vai dodas uz Latgali jeb paliek Pierīgā? Ar ko viņi nodarbojas? Vai nekontrolētas kopienas bez legāliem, regulāriem ienākumiem Latvijā vēl vajadzīgas? Mums jau ir negatīva pieredze, - romi - ar savu izpratni par darbu, izglītību, vajadzībām.

5. Vai vienādi domājošu un līdzīgos apstākļos dzīvojošu bēgļu kopienām pieaugot, nepieaugs arī to vajadzības un prasības - reliģiskas celtnes, lielāki pabalsti, nevēlēšanās mācīties, utt. Arī tāda pieredze ir Eiropā. Vai LV kāds vispār domā par šiem scenārijiem?

6. Nav korekti salīdzināt latviešu kara laika bēgļus ar šodienas bēgļiem. Pieredze rāda, ka tās ir divas pilnīgi dažādi domājošas ļaužu grupas, kam ir dažāda vērtību sistēma, atšķirīgas prasības, mērķi un spēja pielāgoties jaunās mītnes zemes dzīvei. Kas izdevās latviešiem pēc Otrā pasaules kara – turklāt smagi strādājot (nevis saņemot pabalstus), neizdodas šodienas bēgļiem Eiropā, jo atšķiras ne tikai viņu dzīves pieredze, bet arī domāšana, reliģija, motivācija.

Būtu labi saņemt atbildes arī uz šiem jautājumiem.

Janis Kositis

Pamēģināšu vismaz daļēji atbildēt uz šiem jautājumiem.

1. Ja lēmums nav deportācija, tad kā jau autore minēja, bēgļa statusa piešķiršanas gadījumā 12 mēnešu, alternatīvās personas statusa gadījumā 9 mēnešu tiek saņemts pabalsts (precīzi jāskatās likumā, bet tie ir tie daudz piesaukties ~280 Euro mēnesī). 6000 Euro uz vienu bēgli, netiek izmaksāts šim bēglim, bet ar to var tikt nodrošināta šī pabalstu maksāšana, kā arī infrastruktūras nodrošināšana mācībām un sākotnējai dzīvošanai.
2. Muceniekus viņi nevar/nedrīkst pamest, kamēr nav ieguvuši bēgļa vai AP statusu. Tā ka Mucenieki ir tāda pagaidu mītne, kur gaida lēmumu no PMLP utt.
3. Cik ātri integrēsies un ko viņiem iemācīsim, tas jau ir atkarīgs no mums. Ja sabāzīsim viņus Muceniekos vai tamlīdzīgās vietās, un nodrošināsim tikai lētus latv. val. kursus, tad iespējams nekas labs nesanāks. Pārējā Tava jautājuma daļa jau ir aktuāla lielai daļai Latvijas iedzīvotāju arī bez bēgļiem, tā ka šī būtu problēma kas jārisina neskatoties uz bēgļiem, jo LV pilsoņi tik tiešām var sēdēt uz niecīgajiem pabalstiem un parazitēt.

4. Šis tiešām ir interesants jautājumus, būtu jauki redzēt kādu statistiku un informāciju, kas ir noticis ar bēgļiem/AP, kas šeit uzturas ilgāk par gadu vai diviem. Romus gan piesaukt man liekas nevajadzētu, tā ir ļoti specifiska kultūra.

5. Arī šī problēma, šķiet, LV jārisina neskatoties uz bēgļiem. Ar to domājot - attīstīt reģionus/laukus. Skaidrs, ka lielākā daļa bēgļu nespēs strādāt augsti kvalificētu darbu, vismaz ne iesākumā. Ja nopelnīt nevarēs daudz, tad nāksies pārvākties uz "lētākiem" rajoniem, kur iespējams atļauties dzīvesvietu, šādā veidā varētu būt, ka kopienas zināmas sāktu veidoties. Tāpēc laicīgi vajadzētu domāt, lai šādas kopienas nevarētu rasties. Nedaudz gan biedējoši, ja bēgļi sāks dzīvot un strādāt nabadzīgākajos lauku rajonos, tad daudzi tumsonīgi latvieši varētu sākt vainot viņus visās nebūšanās un raisīt rasu konfliktus.

6. Man gan šķiet, ka autore ļoti labi pamato, ka ir iespējams salīdzināt, un pat ļoti tuvas ir šīs situācijas. Ja mūsu atbildīgās iestādes kārtīgi izvērtē, kam piešķirt vai nepiešķirt bēgļa/AP statusu.

Visi ir sabiedēti ar ekonomiskajiem bēgļiem, bet šie ekonomiskie bēgļi pie mums nebēgs, jo pabalsti nabadzīgi un atlases kritēriji slikti. Viņiem ērtāk bēgt uz Zviedriju, Angliju, Franciju, kur dzīve vieglāka, pārtikušāka. Tiem Latvija diez vai būs simpātiska.

Jānis Laiks [analizē iepriekšēja komentētāja rakstīto] 

Mēs labprāt ģenerāli runātu tikai par tiem mēnešiem un gadiem, par to jauno dzīvi, kas sākas PĒC 3 mēnešiem Muceniekos un PĒC bēgļa statusa piešķiršanas. Pirmie 3 mēneši ir labi reglamentēti - geto, izmeklēšanas darbs, personības un apstākļu noskaidrošana, lemšana, VISS KĀRTĪBĀ.

2. Te runa ir tieši par to laiku, kad bēgļa statuss jau piešķirts, - tātad, kur viņi iet, no kā un kā dzīvo, ko dara, vai nedara? Kamēr dzīvo Muceniekos, skaidrs, kursus neapmeklē, jo nav drošības, ka paliks, strādāt nestrādā, jo siltumā un zem jumta jau ir, ok.

6. Nepiekrītu. Nav runa par formālo pusi – rūpīgi izvērtē, piešķir tikai tiem, kas var pierādīt apdraudējumu, utt., tas viss pareizi, - mēs runājam par eventuālu mentālu nespēju iekļauties rietumnieciskā sabiedrībā, kur sieviešu tiesības, reliģijas piekopšana, pat demokrātija ir pilnīgi citā līmenī, kā Āfrikā vai musulmaņu zemēs.  Es runāju par NESKAITĀMIEM piemēriem. Šveicē, kur pakistāniešu tēvs ar cirvi nogalina savu 16-gadīgo meitu, jo tā sadomājusi ar klases puisi aiziet uz kino! Imigrantu ģimenēs Rietumos paaudžu domstarpības ir nenormālas. Un ne tikai ģimenēs. Ja imigranti visu mūžu raduši JEBKURAS domstarpības atrisināt ar nažiem vai šaujamajiem, neviens viņiem neiestāstīs, ka šeit tā nav pieņemts, ka mēs parasti sarunājamies un ievērojam likumdošanu. Bēgļi šo vietējo likumdošanu nemaz nezin un negrib zināt. Viņiem vajag mierīgu un pārtikušu dzīvi, vēlams, tādās tradīcijās, kā mājās.

Nekādas integrācijas nav, tas ir jau sen izgāzies projekts. VISUR. Ir tikai jautājums par mierīgu līdzāspastāvēšanu vai nebeidzamiem konfliktiem. Tie ir fakti.

Adaptēto variantu mēs jau redzam ar nepilsoņiem LV - viņi to vien dara, kā skatās pāri robežai un izmanto katru mirkli, lai tuvinātos Mātei.  Musulmaņi darīs to pašu. Un tas uz LV pilnīgi jēlās likumdošanas un policijas nespējas fona.

Par to tēvu (ne vienu vien) ar cirvi. Šveice, redz, referendumā nobalsoja, ka imigrantus, kas pārkāpj vietējo likumdošanu, deportē, nevis sēdina vietējos cietumos vai piedāvā pagarināt uzturēšanās atļaujas. Vai LV likumdevējs uz ko tādu ir spējīgs?

Jančuks

Mēs jau redzējām, kāda integrācijas pakāpe bija brāļiem Kuaši, kuri apšāva redakciju un perfekti angliski runājošiem galvu griezējiem IVI karaspēkā. Ir teiciens „Viens vīrs var aizvest zirgu pie ūdens, bet desmit vīru to nevar piespiest dzert”. Tas pats būs ar integrāciju. Kāpēc šiem cilvēkiem, kuri neko nav Latvijas labā darījuši, katru mēnesi maksās 280 eiro, vairāk, kā lielākai daļai pensionāru, kuri visu mūžu strādājuši? Muceniekiem vajadzēs kārtīgu žogu un apsardzi, citādi sāks mukt projām vietējie iedzīvotāji.

Janis Kositis

Jāni, nav izrauts no konteksta. Pats teici - "Viņiem vajag mierīgu un pārtikušu dzīvi", pārējais sekoja aiz "vēlams", tātad tas ir sekundāri. Fakts nekļūst par faktu, tikai tāpēc, ka Tu to tā nosauc.

Nepilsoņu integrācija nav notikusi, un ņemot vēsturisko saspīlējumu latviešu un krievu starpā, kā arī informācijas telpu atšķirības dēļ rodas sabiedrības sašķelšanās. Sabāzt visus vienā maisā un salīdzināt bēgļus ar Latvijas nepilsoņiem ir nedaudz amizanti, un ļoti skumji.

Jančuks 

Kosīti, padomju migrantus uz šejieni sūtīja strādāt, ne pabalstus diedelēt. Padomju migranti pārvietojās vienotas ekonomiskas telpas ietvaros, tāpat kā mūsējie brauc uz Angliju vai Īriju. Gan viens, gan otrs migrācijas process tika un tiek veicināts ar zināmu nolūku, kurš nav labvēlīgs latviešiem. Tiem bēgļiem, kas tagad te ierodas, strādāšana laikam jau ir pēdējais, kas ienāktu prātā.

Jānis Rožkalns

Manuprāt, raksts ir maldinošs, jo:

1. Ne vārda par to, kā un uz kurieni tad tos imigrantus varēs atpakaļ nosūtīt? Un kādēļ tad viņus nesūta atpakaļ turpat, no Grieķijas krastiem?  [..]

2. Jā, nav runa tik daudz par "250", bet - mums piedāvā piedalīties noziedzīgā procesā, kura mērķis skaidri redzams: uzbrukt baltajai rasei un to iznīdēt. Lembergs ziņoja, ka uz ES ceļā jau pošas ap 9 miljoni šo "vajāto". Tādēļ, skaidrs kā diena, pēc 250, drīz sekotu nākošās porcijas.

3. Raugoties uz labi noaugušiem, moderni ģērbtajiem nēģeriem, kuriem katram ir bijuši 3-6 tūkstoši eiro tālajam ceļam, nenozombētiem prātiem ir skaidrs, ka šeit darīšana ar SPECIĀLI SAGATAVOTU PROGRAMMU. Visdrīzāk, tā ir IGIL, kura ņiprajiem puišiem izdala naudiņas, norāda maršrutu un vēlāk dos signālu rīkoties viņu mērķu uzdevumā. Kā zināms, naudu par velti nekur nedala.
4. Ejugbo kundze, nemitīgi atkārtojot pabalstu "2.15 dienā", krietni samelojusies, jo izliekas nezinām, ka par katru imigrantu ES piemaksās un viņi katrs saņemtu 256 eiro.
5. Ja Briselē valdītu nevis liberāļi, bet gudri un godprātīgi ļaudis, šī problēma būtu jau sen atrisināta: jau pirmo laivu klientus būtu nosūtījuši ar mazliet drošākām laivām pretējā virzienā, un visai Āfrikai tas būtu bijis signāls, ka šajā virzienā nekas nespīd.

Viss, kas nepieciešams ļaunuma triumfam, ir labu cilvēku bezdarbība. /Edmunds Bērks/
Negodprātīga vara ir sods par pilsonisko pasivitāti.  /Platons/

SIGULDA

Atbildēšu Tev, Jāni Kosīti, Āfrika nav tuksnesis, tur ir daudz civilizētu valstu ar lielām pilsētām, Tu varbūt uzskati, ka Āfrikas iedzīvotāji jāpārvieto uz Eiropu? Kāpēc? Lai dzīvo savā ierastā vidē, ar savām tradīcijām, savu dzīves veidu, kāpēc simtiem tūkstoši [patvēruma meklētāju] jāiepludina Eiropā?

Janis Kositis

Sigulda, jā, Āfrika nav tikai tuksnesis. Kā arī nevienā brīdī neesmu apgalvojis, ka visus Āfrikas iedzīvotājus vajadzētu pārcelt uz Eiropu. Bet rietumu pasaulei gan vajadzētu nedaudz uzņemties atbildību par savām kolonizācijas izklaidēm Āfrikā un vēl aizvien turpinošos Āfrikas dabas resursu izlaupīšanu uz vietējo iedzīvotāju asiņu rēķinu. Nez kāpēc rietumu pasaule piemirst, cik ļoti ir iedzīvojusies uz Āfrikas rēķina.

Andrejs Mūrnieks

Jāni Kosīti! Latvijai NAV bijis koloniju (ja neskaita nelielo hercoga Jēkaba avantūru < bet tā bija CITA valsts, ne Latvija) Un Latvija nevienam nav neko izdarījusi - sliktu Āfrikā! Tātad paliek jautājums - ko darīt?

Janis Kositis

Andrej, pēc Tava domu gājiena cietušajām valstīm/tautām drīkst palīdzēt tikai tie, kas ir noziegušies pret šīm valstīm/tautām?

Gribam vai negribam, bet esam iestājušies ES, nobalsojām par iestāšanu, gribējām "tiesības", tām nāk līdz arī "pienākumi".

Andrejs Mūrnieks

Šajā diskusiju daļā bij jautājums par to, vai Latvijai ir ĪPAŠS morāls pienākums uzņemt bēgļus, jo savā laikā tai bijušas kolonijas. TĀTAD šāds īpašs pienākums NAV!  IR kopēja ES politika! Tad jautājums: KUR TĀ IR? Tas ir tāpat kā ar grieķu parādiem.. KUR ir PROBLĒMAS risinājums pēc būtības??? Jā tāds būtu, tad visticamāk neviens neiebilstu par 250 bēgļiem, jo tas NAV daudz!

Janis BO

Nu paskatieties uz to vidusmēra patvēruma meklētāju. Vīrietis ap 35, pametis ģimeni un radus, pietiekoši spēcīgas miesas būves, pieļauju, ka labi pārzina Krievijā ražota automāta uzbūvi, nav svešs ar stingeru utt. Vai nevelk uz masveida islama kaujinieku iepludināšanu X stundai ? Kaut kā neloģiski - visi sagribējuši tuvāk polārajam lokam nez kāpēc dzīvot, nevis siltajā Āfrikā, kur par apkuri galīgi nav jāmaksā.

Driks

1. Katrā tāda potenciālā bēgļa lietas izskatīšana prasa nevājus administratīvos resursus, algas darbiniekiem, telpu uzturēšana utt. Tā kā runas par 2,15 EUR mēnesī uz degunu ir tukša muldēšana. Vai kāds ir aprēķinājis cik ir vidējās izmaksas uz vienu tādu meklētāju, ko LV nodokļu maksātāji par tādu samaksā?

2. Visi scenāriji ir jauki teorētiski aprakstīti, bet Francijas prakse rāda, ka ieceļotāji ir savairojušies bezjēgā. Pie [Kalē] tuneļa ir tūkstošiem migrantu, kas burtiski terorizē pārvadātājus, lai tiktu uz Angliju. Visu Eiropas valstu, kurās ieceļotāji sasniedz būtisku skaitu, prakse rāda, ka ar viņiem sākas problēmas. Terorisms, noziedzība, huligānisms, geto, vietējo iedzīvotāju "izēšana" no viņu dzīvesvietām. Jau tagad Latvijā turpat Muceniekos patvēruma meklētāji kasās savā starpā un arī ar vietējiem. Ar viņu skaitu palielināšanos tas tikai pieaugs. Lai to atrisinātu – policijas darbs un izmaksas, vietējie no tādām vietām sāks izvairīties.

3. Tie, kam piešķirs bēgļa statusu, varēs brīvi ceļot pa Latviju. Mēs neesam nekādā 19. gadsimtā, kad bija jābrauc ar zirgu un tas prasīja nezin cik ilgu laiku. Visām kopienām ir dabiska tendence čupoties un apvienoties. Kura būs pirmā tā Latvijas nelaimīgā vieta, kurā bēgļi sāks veidot savu vidi, kura neizbēgami sāks izspiest vietējos?

Šai lietā vienīgais, kas mani mazliet mazliet nomierina ir tas, cik maz bēgļu statusu Latvija reāli ir pa šiem gadiem piešķīrusi. Bet nu ir lielas aizdomas, ka šī tendence tagad no augšas tiks grozīta un staipīta...

Bezdievis LV

Paldies raksta autorei par skaidrojumu, lai arī šie termini nemaz nav tik sveši un, domāju vairumam, ir labi saprotami.
Visspilgtākā frāze šajā rakstā ir:
Tomēr, ja persona ir izteikusi lūgumu par patvērumu, tā nav uzskatāma par nelegālo imigrantu.

Tātad, jebkurš nelegālais imigrants, kurš ir pieķerts nelegāli šķērsojot robežu, var ātri un skaļi nobļauties, ka viņš grib lūgt patvērumu!
Līdz ar to, valsts, kas šo ir noķērusi tagad dabūs viņu uzturēt vismaz 3 mēnešus. Zinot, ka imigrācijas dienesti Itālijā, Spānijā un citās valstīs ir pārslogoti ar šādiem detektīv-cienīgiem izmeklējumiem, pastāv ļoti liela varbūtība, ka šie 3 mēneši ievilksies uz daudziem gadiem. Galu galā, vairumam gadījumu nevar nedz pierādīt, nedz pierādīt pretējo par patvēruma meklētāja argumentiem. Vai kāds no Latvijas imigrācijas dienesta brauks uz kādu Āfrikas miestu, lai uzzinātu, vai konkrētā sieviete ir izvarota un tāpēc visi viņu vēlas nogalināt?
Vēl piemērs? Jebkurš, no jebkuras Āfrikas valsts var pateikt, ka ir no Somālijas, bez pases, bez personas koda un tiek vajāts, tāpēc, ka vienu brīdi mazliet šaubījās par Allāhu. Viņam nav pat jābūt kristietim. Vienkārši mazliet šaubījies, par ko tagad viņu visi it kā gribot nolinčot līdz nāvei.
Kā cienījamā juriste pierādīs, ka viņš melo? Neaizmirsīsim, ka iedzīvotāju reģistrs ir Latvijai un citām attīstītajām valstīm. Āfrikas valstīm tie ir drīzāk pielīdzināti varbūtības teorijai, vēl jo vairāk, ja kādā no tām valstīm jebkad ir bijuši kādi konflikti.

driks

Vēl dažas neskaidrības un noklusētas lietas tekstā:
1. Vai tie 250 it kā bēgļi - būs 250 patvēruma meklētāji, no kuriem 6% saņems bēgļa statusu, vai arī tie 250 cilvēki ir tie, kam bēgļa statuss jāpiešķir, un  mums - balstoties uz esošo statistiku - ir jāizmaļ cauri 4167 cilvēki?? Kuriem visiem ir jātērē administratīvie resursi, jāmaksā par deportēšanu utt. utjp. [rakstā gan teikts, ka peoņemti tiks 250 patvēruma meklētāji, nevis bēgļi]
2. Kas ir ģimene un ģimeņu apvienošanās. Tie ir tēvs, māte, bēgļa 7 brāļi un māsas un arīdzan vēl viņu bērni, jo tos tak arī nedrīkst šķirt?
OK pieņemsim, ka vidēji tie ir vismaz 3 cilvēki, kaut gan mēs labi zinām, ka Āfrikā dzimstība ir N reizes lielāka nekā šeit, tātad mums ir nevis 250 bēgļi, bet vismaz jau 1000 cilvēku, kuri arī visi kaut ko pieprasīs, skandēs par cilvēka tiesībām, taisīs savus geto utt. utjp.
OK tas nebūs uzreiz, bet mēs (vismaz LV iedzīvotāji, ja ne politiķi) taču skatāmies mazliet tālāk par savu degungalu, vai ne?

Vilis Egle

Kā pierādīt, ka kandidāts runā patiesību? Gribu redzēt, kā pierādīs, ka malieti ir izvarojuši kaujinieki, nevis viņa pati ir neapdomīgi palikusi stāvoklī un pēc 2 gadiem neuzaicinās ''vīru''. Vai lībietis tiešām ir kristietis, un kas viņu apdraud ''demokrātiskās'' valdības kontrolētajā Tripolē? Sameklējiet vēl Latvijā attiecīgo tulku, ja kandidāti nāk no maz skaitlīgākām etniskajām grupām. Plus vēl 3x 65 EUR + jumts virs galvas + medicīna.

Silvija Potasa

Paldies par tik sīku izskaidrojumu. Viss ļoti jauki un godīgi, bet... Vai ir ticams, ka 9 -12 mēnešu laikā iemācīsies valodu, pametīs patversmi un sāks sevi uzturēt? Un ko darīs tad cilvēki, ja sev piemērotu darbu nedabūs? Ja negribēs vai nepratīsies? Viņiem sāksies paklīdušu suņu dzīve!! Vai šie cilvēki tiks uzņemti ar atplestām rokām? Viņiem steigšus darba devēji piedāvās darbus? Naivums! Nevajag aizmirst, ka bēgļi pārsvarā nāk no siltām zemēm, bet Latvijā gadās garas un negantas ziemas! Un, lūk, noziedzībai durvis vaļā! Sanāk, cilvēki, bēgdami no vilka, tiek lācim nagos! Šie noteikumi ir vislielākais apmāns!!

Zirgs

Man šķiet, ka cienījamā juriste pārāk vienkārši visu likumdošanu un izdevumus bēgļu lietā skaidro - t.i., ka tas izmaksās tikai 65 eiro mēnesi un tikai 9 mēnešus. Diemžēl izdevumi būs daudz lielāki: par dzīvošanu viņi nemaksās, komunālos pakalpojumus saņems par velti, vesela rinda ierēdņu un juristu strādās, lai pārbaudītu un noformētu viņu statusu. Cik izmaksā Mucenieku centra uzturēšana? Kopā sanāks miljoni no nodokļu maksātāju kabatām.
Un vai mums ir daudz pensionāru, kuri visu mūžu nostrādājuši šīs valsts labā un kuriem pēc dzīvokļa izmaksām un komunālajiem maksājumiem paliek pāri vairāk kā 65 eiro???

(Izraelietis)

Personas, kuras uzdod sevi par bēgļiem bez personības apliecināšanas dokumentiem, visdrīzāk nav bēgļi. Personas bez dokumentiem var vieglāk sev izveidot leģendu, kuru Latvijā neviens imigrācijas dienesta ierēdnis nespēs pārbaudīt.
Ir tikai divas kara bēgļu kategorijas, kuras var daudz maz droši identificēt.
1. Ja bēglis nāk kopā ar daļu vai visu savu ģimeni (tici man, ja ir bijis laiks sapakot sīkos, tad arī dokumenti būs līdzi )
2. Kristieši, jo viņus visdrošāk var pārbaudīt ar Bībeles tekstu, personāžu un bībelisko notikumu zināšanas testiem..

Esmu zviedriete, bet dzīvoju «Absurdistānā»» Autore: Ingrīda Karlkvista

Laikraksts «Dispatch International» publicējis sleju saistībā ar imigrācijas izraisīto krīzi un to, kā prese un politiķi, dzenoties pēc politkorektuma, izvairās runāt par imigrācijas radītajām problēmām. Sleja ir vienas no laikraksta veidotājām, Ingrīdas Karlkvistas, vēstule lasītājiem.

Dāmas un kungi! Mans vārds ir Ingrīda Karlkvista, un es piedzimu 1960. gadā Zviedrijā, kad vēl likās, ka sociāldemokrāti valdīs uz visiem laikiem un mūsu valsts bija jaukākā, drošākā un progresīvākā pasaulē. Tagad es dzīvoju Absurdistānā - valstī, kurā ir augstākais ziņoto izvarošanas gadījumu skaits pasaulē, simtiem tā dēvēto izstumto rajonu, kur cilvēki dzīvo ārpus zviedru sabiedrības, un laikrakstu, kuri šos baisos faktus slēpj no tautas.

Es jūtos gluži kā Dorotija Geila grāmatā «Burvis no Ozas zemes» - ieradās tornado un aizpūta mani jūdžu jūdzēm tālu no mājām un iemeta valstī, kuru nepazīstu.

«Toto, man ir sajūta, ka mēs vairs neesam Zviedrijā.» Gluži kā Dorotija, es tagad meklēju ceļu uz savām mājām, taču savā ceļā satieku tikai lauvas, kas zaudējuši drosmi, putnubiedēkļus bez smadzenēm un skārda vīrus bez sirdīm.

Kad es augu, mūsu premjerministrs bija Teigs Erlanders, sociāldemokrāts. 1965. gadā viņš pēc vardarbīgiem rasu nemieriem Amerikā teica: «Mēs, zviedri, dzīvojam bezgalīgi laimīgākā situācijā. Mūsu valsts iedzīvotāji ir homogēni, ne tikai rases, bet arī daudzu citu aspektu ziņā.»

Tagad es dzīvoju valstī, kas nav homogēna nevienā ziņā. Olofs Palme, kurš nāca pēc viņa, nolēma, ka homogenitāte ir slikta, un atvēra mūsu robežas cilvēkiem no visas pasaules. Un politiķi, sākot no labējiem līdz kreisajiem spēkiem, mums teica, ka nav tādas lietas kā zviedru kultūra, nav pieminēšanas vērtu zviedru tradīciju un ka mums, zviedriem, būtu jābūt pateicīgiem, ka pie mums ierodas tik daudz cilvēku ar ĪSTU kultūru un ĪSTĀM tradīcijām.

Mona Salina, vēlākā sociāldemokrātu līdere, 2002. gadā uz jautājumu, kas ir zviedru kultūra, intervijā žurnālam «Euroturk» atbildēja: «Man šis jautājums uzdots bieži, bet es nevaru iedomāties, kas īsti ir zviedru kultūra. Domāju, ka tas ir tas, kas mūs, zviedrus, padara tik skaudīgus pret imigrantiem. Jums ir kultūra, identitāte, kaut kas, kas jūs sasaista kopā. Kas ir mums? Mums ir saulgrieži un tamlīdzīgas lietas.» Viņa teica arī: «Zviedriem ir jāintegrējas Jaunajā Zviedrijā. Vecā Zviedrija vairs neatgriezīsies.»

Šajā jaunajā Zviedrijā, saskaņā ar britu profesores Lizas Kellijas pētījumu, mums ir vairāk ziņojumu par izvarošanas gadījumiem nekā jebkurā citā valstī Eiropas Savienībā. Vairāk nekā 5000 izvarošanu vai izvarošanas mēģinājumu tika ziņoti 2008. gadā (2012. gadā jau vairāk nekā 6000). 2010. gadā vēl kādā ziņojumā pausts, ka tikai vēl vienā valstī pasaulē ir vairāk izvarošanu nekā Zviedrijā, un tā ir Lesoto Āfrikā. Uz katriem 100 000 Lesoto iedzīvotāju bija 92 ziņojumi par izvarošanas gadījumiem, Zviedrijā tādu ir 53, ASV - 29, Norvēģijā - 20 un Dānijā - 7.

1990. gadā varasiestādes ziņoja par trīs «izstumto rajoniem» Zviedrijā, piepilsētu rajoniem, kur dzīvo galvenokārt imigranti, kur ļoti mazai daļai ir darbs, gandrīz visi dzīvo no sociālajiem pabalstiem, un tur dzīvojošie bērni nespēj nokārtot eksāmenus. 2002. gadā viņi saskaitīja jau 128 šādus rajonus, 2006. gadā 156, un tad šāda uzskaite vairs netika veikta. Daudzās pilsētās, kā Malmē, kur es dzīvoju, trešā daļa no iedzīvotājiem dzīvo šādos «izstumto rajonos».

Ko domāja Teigs Erlanders, kad teica, ka Zviedrijas sabiedrība bija homogēna ne tikai rases, bet arī daudzu citu aspektu ziņā? Es domāju, ka viņš ar to domāja tādas lietās kā normas, vērtības, kultūru un tradīcijas. Vienotības sajūtu. Ka mums visiem Vecajā Zviedrijā bija līdzīgi uzskati par to, kas ir laba sabiedrība un kā risināt konfliktus. Viņš ZINĀJA, kāda ir zviedru kultūra, atšķirībā no Monas Salinas.

Jaunajā Zviedrijā mums ir vajadzīgi bruņoti policisti mūsu slimnīcās, jo konkurējošas ģimenes viena ar otru cīkstas slimnīcas palātās.

Viņi viens uz otru šauj uz ielām, aplaupa un piekauj gados vecos. Noziedzības rādītāji aug minūti pēc minūtes, bet zviedru politiķi un žurnālisti mums saka, ka tam nav absolūti nekādas saistības ar imigrāciju.

Fakts, ka mūsu cietumi ir pilni ar cilvēkiem no citām valstīm, esot tikai sagadīšanās vai izskaidrojama ar sociālekonomiskiem faktoriem.

Daudzus gadus es biju žurnāliste tradicionālajos medijos. Bet es nedaudz biju dumpiniece, vienmēr aizdomīga par to, ko cilvēki pauž kā PATIESĪBU. Kad visi skrēja vienā virzienā, es pagriezos, lai paskatītos, kas darās otrā virzienā.

2011. gada janvārī notika kas tāds, kas man lika zaudēt pēdējās cerības par zviedru žurnālistiem. Es biju Malmes publicistu apvienības vicepriekšsēdētāja un uzaicināju dāņu žurnālistu Mikaelu Jalvingu uzstāties saistībā ar viņa gaidāmo grāmatu «Absolūtā Zviedrija - ceļojums Klusuma valstī». Kādu dienu man zvanīja apvienības priekšsēdētājs un teica: «Mums ir jāatceļ Mikaela Jalvinga uzstāšanās, jo viņš runās pasākumā, kuru organizē laikraksts «National Today» (Nacionālā Šodiena).»

Nedz viņu, nedz kādu citu šīs žurnālistu apvienības valdē esošo neuztrauca tas, ka Jalvings runās par savu grāmatu. Ja viņš bija devies uz to tikšanos, tad viņu būs inficējušas nacionālistu idejas un ļoti iespējams, ka viņš būtu pārvērties nacistā.

Redziet, visi, kuriem Zviedrijā ir atšķirīgs viedoklis, ir nacisti!

Tas ir tas, kā lietas notiek Jaunajā Zviedrijā, valstī, kuru es dēvēju par Absurdistānu. Klusuma valstī.

Es biju saniknota un apvienības valdi pametu.  [..]. Mēs izlēmām neveidot katrs pats savu Brīvās preses sabiedrību, tā kā mums abiem ir liela pieredze žurnālistu darbā, mēs izlēmām dibināt laikrakstu. Labu, vecmodīgu drukāto laikrakstu. Mēs nolēmām to nosaukt par «Dispatch International», jo mums ir vīzija, ka vienu dienu tas kļūs par pasaules mediju. Taču vispirms mēs ieņemsim Manhetenu, tad Berlīni. Vai drīzāk - vispirms ieņemsim Skandināviju un tad pārējo pasauli.

[..] Mēs rakstīsim par mūsu valsts un pasaules politiķiem. Mēs rakstīsim par visām tām lietām, ko tradicionālie mediji jau gadiem cenšas noslēpt. Mēs nodalīsim ziņas un komentārus, un tonis būs mērens. Mēs ļausim runāt faktiem, faktiem, ko tradicionālie mediji no cilvēkiem slēpj.

Zviedrijā situācija ir krietni sliktāka nekā Dānijā. Zviedrijā neviens nerunā par imigrācijas problēmām, multikulturālā projekta nāvi vai Eiropas islamizāciju/arabizāciju.

Ja jūs to darīsiet, uzreiz tiksiet nosaukts par rasistu, islamofobu vai nacistu. Tas ir tas, kā esmu saukta, jau kopš dibināju Zviedrijas Brīvās preses sabiedrību. Mans vārds iemīts dubļos tādos lielajos laikrakstos kā «Sydsvenskan», «Svenska Dagbladet» un pat manis pašas apvienības laikrakstā «The Journalist». [..]

Pilnu tekstu var lasīt portālā Tvnet:

http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/571203-velreiz_par_imigrantiem_jeb_esmu_zviedriete_bet_dzivoju_absurdistana

 

1 komentārs

Komentāros viss ir jau

Rakstīja Aivars Punka (nav pārbaudīts), Ce, 09/10/2015 - 20:12

Komentāros viss ir jau pateikts, jo sevišķi Ingrīdas Karlkvistas materiālā.Ir skaidrs, ka antidemokrātijas apstākļos neviens Tautas balsī neieklausīsies.Tātad ko darīt?Kārļa Ulmaņa laikā skolās obligāta bija Ticības mācība. Jāpanāk, lai arī šodien tā būtu. Potenciālajiem bēgļiem tas ir jādara zināms. Nedomāju, ka tad musulmaņi šeit gribēs palikt. 

Pievienot jaunu komentāru

Šī lauka saturs tiks saglabāts privāts un nebūs pieejams publiski.
  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Atļautie HTML tagi: <a> <em> <strong> <cite> <code> <ul> <ol> <li> <dl> <dt> <dd> <img>
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.
  • Image links with 'rel="lightbox"' in the <a> tag will appear in a Lightbox when clicked on.

Vairāk par formatēšanas iespējām

CAPTCHA
Lai novērstu SPAM nejaucības
Image CAPTCHA
Ievadiet attēlā redzamos simbolus.