Ko darīt ar latu, ja pāriesim uz eiro?

Anonīms saglabāja, Ot, 07/03/2012 - 08:57

Virtuālā naudaPiedāvājam interesantu Dr. Kārļa I. Āboliņa (Ķelnes universitātes Ekonomiskās fakultātes  zinātņu  doktora) viedokli par reģionālo naudu – pieredzi, kas sastopama Eiropā – Vācijas pavalstīs. Izrādās, ka bagātajā Vācijā darbojas vairāk nekā 40 reģionālas valūtas. Raksts aktualizē jautājumu par nepieciešamību zināt Latvijas pilsoņu vairākuma gribu – pārejot uz jaunu valūtu (eiro). Skaidrs ir viens – būs žēl pazaudēt latu – Latvijas (ekonomiskās) suverenitātes simbolu. Varbūt atstāt to kā reģionālo valūtu jeb vērtībnieku?

 Reģionāla nauda Latvijas novadu  un pilsētu attīstības veicināšanai. Autors Kārlis I. Āboliņš

Piemēram, Valmierā vairāk kā 20 miljonus latu tērē pārtikai un lielākā daļa šīs naudas aizplūst no Latvijas, jo vēl visu laiku tikai kādi 20% ir vietējā ražojuma, pārējais ir imports.

Iedarbīgs līdzeklis paturēt naudu kādā pilsētā vai novadā ir reģionāla nauda. Bagātā Vācijā darbojas vairāk nekā 40 reģionālas valūtas. Vācu valodā runā par reģionālām valūtām, taču, sauksim reģionālas valūtas par reģionāliem, vai novada   vērtībniekiem, lai nesaņemtu piezīmi, ka ar valūtu nodarbojās vienīgi Latvijas Banka.

Vērtībnieki nav oficāli, bet gan brīvprātīgi maksājuma līdzekļi. Kā samaksu par precēm un pakalpojumiem novadā vai pilsētās vērtībniekus pieņems vien tie, kas gribēs, lai novadā vai pilsētā paliek nauda, darba vietas un attīstās mazā un vidējā uzņēmējdarbība.

Kā tiek pie pie attiecīgā novada vai pilsētas reģionālās valūtas?  Kurš maina Vācijā reģionālo valūtu pret eiro un eiro uz reģionālo valūtu?

Vācijā tie ir speciāli nodibinājumi, kuri nodarbojas ar attiecīgo reģionālo valūtu.  Ar vien vairāk ar reģionālo valūtu nodarbojas  pašvaldībām piederošas bankas, kā arī kooperatīvās bankas. No privātām bankām vienīgi tās sauktās „ētiskās bankas”, tai skaitā baznīcām piederošas bankas,  kuras Latvijā neeksistē,  nodarbojas ar reģionālām valūtām.

Nodibinājumi  un attiecīgās bankas Vācijā reģionālu valūtu maina pret eiro ar kursu viens pret vienu, taču fiziskām personām ar 2%, juriskām perosonām ar 5% nocenojumu. No juridisko personu 5% savukārt 3% novirza kādam svarīgam sociālam mērķim, kāda bērnudārza celtniecībai, slimnīcas renovācijai utt.

Latvijas krājaizdevu sabiedrību stratēģiskais un praktiskais izrāviens

Latvijā nav ne pašvaldībām piederošu banku, ne „ētiskas bankas”. Taču Latvijā ir kādas 30 krājaizdevu sabiedrības, kuras patlaban faktiski nodarbojās vien  kā banku starpnieki. Novadu un pilsētu vērtībnieki varētu kļūt par Latvijas krājaizdevu sabiedrību stratēģisko un praktisko izrāvienu. Patlaban  krājaizdevu sabiedrības aizņemas latus vai eiro no bankām un  par attiecīgi augstām procentu  likmēm tos  aizdod saviem biedriem.

Krājaizdevu sabiedrības arvien lielāku daļu kredītus varētu izdot vērtībniekos ar daudz zemāku procentu likmi kā bankas.  Tādejādi izdzenot no Latvijas pilsētām un novadiem  tur nervajadzīgās ārzemju bankas.

Piemēram, pašvaldības  pārdodot zemes gabalus vai citus īpašumus varētu daļu samaksu pieprasīt nevis latos, bet atiecīgos vērtībniekos. Savukārt pašvaldība daļu pabalstus vai pensijas var maksāt ar vērtībniekiem, bet arī piekrist, ka savukārt daļu  nodevas vai nodokļus var maksāt ar vērtībniekiem.

Zemes pārdošanu ārzemniekiem varētu vismaz ierobežot, ja, piemēram, uzturēšanos pansionātos varētu maksāt ar vērtībniekiem.

Būtu likts pamats Latvijas zemes neizpārdošanai ārzemniekiem.

Vērtībnieku dinamika Latvijas pilsētu un novadu attīstībai

Vērtībnieki ir jāizdod vai ar attiecīgu nocenojumu jāmaina atpakaļ uz latiem, jo par vērtībnieku uzkrājumiem nemaksā procentus, tieši otrādi – vērtībniekiem ir noilgums. Vācijā

no pusgada līdz gadam. Vērtībnieka derīgumu var gan pagarināt, samaksājot attiecigo nodevu. Lai tie nebūtu jāmaksā, vērtībnieku izdos par precēm un pakalpojumiem veikalos un vietās, kur tos pieņem kā maksājuma līdzekli.

Tādejādi kafejnīcas vai restorāni, kas pieņem vērtībniekus, var ar tiem samaksāt zemniekiem par kartupeļiem, dārzeņiem un piena produktiem. Zemnieki savukārt pakalpojumus, kā vetārstu, grāmatvedību, var maksāt ar vērtībniekiem - tiem vetārstiem un grāmatvežiem, arī daļu algas tiem saviem saviem strādniekiem, kas pieņem vērtībniekus kā samaksu.

Nauda tātad neaizplūst uz lielveikaliem, kas tos pretīm neņems, bet gan paliek mazās maiznīcās, skārņos, pienotavās, veikaliņos, kur var  maksāt ar novada vērtībniekiem.

Tā palielinās mazo uzņēmēju skaits.

Vērtībniekiem nav monētu, ir tikai zīmes. Tātad lati vai 2014. gadā eiro ir vien vajadzīgi sīknaudai, PVN  un vienam vai otram valsts nodoklim. Uz vērtībnieka zīmes vienas puses ir vērtībnieka nomināls, kā arī noteikts tā derīgums, otru pusi izmanto kā reklāmas vietu uzņēmējiem pret samaksu vērtībniekos.

Vērtībniekiem ir arī priekš „zaļās Latvijas” pozitīva nozīme. Pārtikas preces vairs neved no liela attāluma, bet gan pārsvarā vairs tikai no novada uz tirgiem un veikaliem.

Enerģijas organizācijas Latvijā stratēģiskais un praktiskais izrāviens

Ir iespējams, ka visa novada vai pilsētas energosistēma balstās galvenokārt uz vērtībniekiem. Ar vērtībniekiem samaksā zemniekiem par biogāzi vai bioelektrību, patērētāji savukārt ar vērtībniekiem maksā par patērēto enerģiju. Tuvākā nākotnē varēs uz vērtībniekiem, piemēram, balstīt pašvaldību autotransportu, ja no biomasas ražos dīzeļdegvielu.

Nebūs vajadzīgs ne Gazprom, ne Dalkia, ne  Visagīnas AES, ne sašķidrinātais gāzes termināls. Attiecīgi būs jāpāroganizē Latvenergo.

Bet būs  vajadzīgs latviešu zemnieks, kurš gādās netik vien kā par maizi, pienu un gaļu, bet gan arī par strāvu un degvielu.

Ventspils venti – mazs sākums

Ventspilī ir jau sava Ventspils nauda „venti”. Diemžēl venti tālu atpaliek no tā, ko novada resp. Venstpils, labā var panākt ar novada vērtībniekiem. Cerams, ka ventspilniekiem būs prāts un saprašana, lai panāktu,  ka venti ir tādi Ventspils vērtībnieki, kā tas šeit ir izklāstīts.

Latgales izrāvienam Latgales vērtībniekus

Labi, ka Rīgā sāk rūpēties par Latgales attīstību un nākotni. Latgales vērtbnieks varētu būtu pamats Latgales attīstībai un izaugsmei. Daugavpilī ir taču augstskola. Vērtībnieku nozīme  un veidošana vēl ne tuvu nav izpētīta un izsmelta, tādejādi augstskolām paveras plašs pētījumu lauks.

Lats kā vērtībnieks pēc eiro ieviešanas

Labi, pieņemsim, ka eiro aizstās latu 2014. gadā  vai kaut kad vēlāk. Vai nebūtu jauki un pareizi, ka lats pārtop par vērtībnieku tā, kā šeit izklāstīts?

Tad Krugmanim un Stiglicam un filmiņu radītājiem aizvērtos mutes un tie brauktu apbrīnot Latviju.

Dr. Kārlis I. Āboliņš
Ķelnes universitātes Vācijā
Ekonomiskās fakultātes  zinātņu Doktors banku un finanšu jautājumos;
bijušais Bavārijas pavalsts bankas līdzvadītājs Luksemburgā

0 comments

Pievienot jaunu komentāru

Šī lauka saturs tiks saglabāts privāts un nebūs pieejams publiski.
  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Atļautie HTML tagi: <a> <em> <strong> <cite> <code> <ul> <ol> <li> <dl> <dt> <dd> <img>
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.
  • Image links with 'rel="lightbox"' in the <a> tag will appear in a Lightbox when clicked on.

Vairāk par formatēšanas iespējām

CAPTCHA
Lai novērstu SPAM nejaucības
Image CAPTCHA
Ievadiet attēlā redzamos simbolus.