Februāris 2012
2012.gada 1.janvārī stājās spēkā Ungārijas jaunā konstitūcija, kas tika ratificēta pagājušā gada aprīlī. Arī Latvijā sākušās runas par Satversmes maiņu. Ungārijas piemērs varētu mūs iedvesmot! Taču Ungārija saņem pamatīgu Eiropas Savienības kritiku – par novirzīšanos no liberālisma ideoloģiskā kursa. Latvijā un citās zemēs tiek vākti paraksti par atbalstu Ungārijai un ungāru tiesībām veidot savu zemi demokrātiskā ceļā. Latviski ir iztulkota Ungārijas konstitūcijas preambula, ko piedāvājam katram iepazīt.
Pēdējā laikā sabiedrībā sakarā ar referendumu tiek izteikti radikāli viedokļi. Dažus no tiem varētu pat raksturot kā histēriskus un naidu kurinošus. Toties tautas lielākās daļas rīcība referenduma dienā bija līdzsvarota un atbildīga. Varbūt jāturpina diskusijas un jāanalizē situācija šajā noskaņā? Domājot par savu izteikumu sekām un meklējot risinājumus. Piedāvājam portāla „Atjaunotne” lasītājiem Andreja Mūrnieka pārdomas par referenduma rezultātiem un cēloņiem.
Kas uzvarēja referendumā? Autors: Andrejs Mūrnieks, kultūrvēsturnieks un pedagogs
Kas uzvarēja referendumā? Vai saliedētība? Jā! Saliedējās latvieši un saliedējās krievvalodīgie! Katra puse – iekšēji. Par sevi. Par savu taisnību. Tādu pacēlumu un līdzdalību negaidīja pat sociologi un referenduma iniciatori!
Tikko notikušā referenduma ierosinātāji kā vienu no argumentiem otras valsts valodas ieviešanai izvirzīja sūdzības par etnisko diskrimināciju Latvijā. Piedāvājam portāla Atjaunotne lasītājiem runu, kas izskanējusi Eiropas Parlamenta (EP) Strasbūrā organizētā konferencē. Tajā pausts pilnīgi pretējs viedoklis. Runu var lasīt arī EP deputātes Ineses Vaideres mājas lapā.
Jeļena Avotiņa-Jekateriņičeva: nekādas etniskās diskriminācijas Latvijā nav
Mans vārds ir Jeļena, es esmu krieviete. Es sešpadsmit gadus dzīvoju neatkarīgā Latvijā. Man ir savs uzņēmums, esmu etiķetes un protokola eksperte. Cienījamie Eiroparlamenta deputāti: es, Latvijas krieviete, esmu kategoriski pret ideju ieviest Latvijā krievu valodu kā otro valsts valodu divu iemeslu dēļ – gan kā speciāliste, gan kā privātpersona.
Mūsdienu sabiedrībā nostiprinājies stereotips par to, ka reliģiozam cilvēkam nav vietas politikā. Cits iesakņojies priekšstats: labam politiķim ģimene gandrīz vai jāpamet, lai kalpotu sabiedrībai. Vēl jo vairāk, ja politikā iesaistās sieviete. Kā ideālas šādam kalpojumam tad varētu uzskatīt G. Merkelu vai M. Tečeri. Tomēr šāds priekšstats ir vienpusīgs vai pat maldīgs. Kā izrādās – Eiropā iepriekšējā gadsimtā dzīvojusi sieviete, kura savā dzīvē ir apvienojusi gan rūpes par ģimeni, gan politiku, gan ticību, spēkus savam darbam smeļoties Dievā. Tā ir mazpazīstamā Hildegarde Burjana, kuru Romas Katoļu baznīca izsludinājusi par svētīgo. Īsu informāciju par viņas interesanto dzīves stāstu var izlasīt Katoļu baznīcas vēstnesī, no kurienes to pārpublicējam un piedāvājam portāla Atjaunotne lasītājiem un lasītājām.
Svētīgā Hildegarde Burjana – māte un politiķe. Autore: Maija Zepa
Izdošanai sagatavota grāmata „Dievmāte Latvijā”
Tie ir atmiņu stāsti par notikumiem un cilvēkiem, kuri dzīvē satikuši Dievmāti, Kungu Jēzu vai citus Debesu iemītniekus. Šī satikšanās bieži ir bijušas trauslu dvēselisku izjūtu veidā, bet vairākos gadījumos arī pieredzētas īstas vīzijas un no Debesīm saņemti konkrēti paskaidrojumi un vēstījumi.
Labas gribas manifests
Mēs, Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, apņemamies ieguldīt savus spēkus, lai veicinātu izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Šādam izlīgumam nepieciešams ne mazāk drosmes kā Atmodas laikos. Tomēr mēs uzskatām, ka katram, kam patiešām rūp Latvijas nākotne, jābūt gatavam darīt visu, lai samierinātu cilvēkus, radītu lielāku savstarpēju sapratni un iecietību.
Pēdējās dienās pirms referenduma augusi sabiedrība aktivitāte. Līdzās politiķiem izsakās pazīstami mākslinieki un rakstnieki, piemēram, Māra Zālīte, kuras vēstījums pieejams "Atjaunotnē" jau labu laiku. Masu mediji ir pilni ar dažādiem aicinājumiem, sākot ar tādiem, kas piedāvā pārvērst referendumu "balto lapu" – tādā kā izklaides – akcijā (Viestura Dūles iniciatīva), beidzot ar šādu un līdzīgu iniciatoru ierindošanu muļķu vai nodevēju sarakstā (Inas Druvietes un Alvja Hermaņa publikācijās).
Divus no aicinājumiem, kas izceļas ar līdzsvarotību un mudinājumiem uz savstarpēju piedošanu un sadraudzību, ievietojam arī portāla Atjaunotne lasītāju vērtējumam. Viens ir Zatlera reformu partijas Saliedētības darba grupas uzsakumums, otrs ir mācītāja Jura Rubeņa ierosinātais Labas gribas manifests, kuru katrs ir aicināts parakstīt Rīgas pilī.
In recent years, the casino industry has...
...
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...