Februāris 2011

Vai zinām, kas notiek ar Latvijas mežiem?

Par arābu TV kanāla "Aljazeera" publicēto filmu "Latvijas lubene" ("Latvia's pulp fiction") interese sabiedrībā nav sevišķi liela.
To nav ievērojuši pat Latvijas "zaļie", kā, piemēram,  Latvijas zaļā kustība, VAK, Latvijas Zemes draugi.
Tēma jau arī – it kā banāla – Latvijas mežu izciršanas tempi. 

Tā gadās kapos

Anonīms saglabāja, Tr, 02/16/2011 - 01:01

Ārija Grīnberga. Garantija vai pārcenšanās

Turpinu mana bijušā klasesbiedra Jāņa stāstīto par kādām bērēm, kuras lika viņa viedoklim mainīties par bēru ceremonijas ilgumu. Tā jau nav, ka visu var iepriekš paredzēt. Arī kapos iepriekš nevar zināt kā izvadīšana beigsies. Pie tā, ko stāstīšu tālāk, varu piebilst īsu Jāņa sarunu ar kādu viņam pazīstamu mazu zēnu, kurš pēc ceremonijas pie viņa piegājis un jautājis: „Onkuli, kāpēc tu sacīji, ka aizgājēji ir tie, kurus aprok? Viņi taču nekur vairs neaiziet, bet paliek kapos. Tad jau tie ir palicēji, bet tie citi, kuri atnāca uz kapiem un pēc tam atkal aiziet prom, tie taču ir aizgājēji”.

Jā, interesanti, varbūt mazi bērni skaidrāk saprot, kuri ir palicēji un kuri ir aizgājēji...

Vai multikulturālisms cietis neveiksmi?

Anonīms saglabāja, Se, 02/12/2011 - 14:43

Pēdējā laikā vairāki Rietumu valstu līderi atzinuši, ka citu kultūru pārstāvju integrācijas politika Eiropā cietusi neveiksmi. Vai tas nozīmē, ka dialogs starp kultūrām, valstīm, tautām, reliģijām un cilvēkiem vispār nav iespējams?

Diez vai! Drīzāk nav attaisnojusies liberālā un kosmopolitiskā pieeja, kas piederību pie reliģijas un nacionālo idenatitāti līdz šim uzskatījusi par nebūtisku sīkumu, salīdzinot ar globalizācijas un brīvās darba spēka kustības labumiem. Šķiet, ka nav attaisnojusies politiskās nācijas ideja, ar ko pēdējā laikā mēģināts aizstāt tautas un etnisko piederību. It sevisķi, ja šādu politisko nāciju iedomājas veidot no pilnīgi atšķirīgu kultūru un reliģiju piederīgajiem.

N.Sarkozī un A. Merkele atzīst multikulturālisma neveiksmi.

I Vai ĢMO ir brīnums

Aldis Auziņš saglabāja, Ot, 02/08/2011 - 13:34

Esmu Francijas valsts iestādes pētnieks. Šeit uzsveru savu valsts pētnieka pārliecību un uzskatu, ka mūsu ļoti svarīgs pienākums ir informēt tautu par mūsu laboratorijās veiktiem darbiem. Laiks, kad pētnieki strādāja vieni paši katrs savā nozarē, nerūpēdamies par pārējo sabiedrību, ir pagājis, jeb būtu vēlams, ka tā būtu. Vai tie būtu fundamentāli vai lietišķi pētniecības darbi, tie neizbēgami ietekmē pārējo sabiedrību, un te ĢMO [ģenētiski modificēti organismi] ir vislabākais piemērs. Es atkārtoju un uzsveru, ka valsts pētnieku pienākums ir informēt sabiedrību, lai tā spētu zinoši piedalīties svarīgākajās pilsoņu debatēs par tik būtiskiem tematiem kā ĢMO, terapeitiskā klonēšana vai kodolenerģijas jautājumi utt…. Es esmu docējošs maģistrs molekulārās ģenētikas jautājumos.

Kas ir ĢMO?

Anonīms saglabāja, Ot, 02/08/2011 - 13:32

Piedāvājam izlasīt lekciju, kurā franču zinātnieks Kristiāns Velo mēģina rast atbildes uz jautājumiem: Vai ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) ir brīnums? Vai ĢMO ir monstri? Vai ĢMO ir tirgus ierocis ? Christian Velot. Lekcija par ģenētiski modificētiem organismiem.

Kas ir valsts pastāvēšanas pamatā?

Anonīms saglabāja, Pr, 02/07/2011 - 23:05

Kas nodrošina valsts pastāvēšanu? Diez vai tā ir mistiska pilsoniskā nācija, ko tautas vietā mūsdienās mēdz piesaukt. Diez vai tā ir nauda, kas protams, ir mūsdienu sabiedrību galvenais pavēlnieks. Taču tā pēdējā laikā tiecas valdīt pār cilvēkiem apejot vai tiranizējot valsts struktūras un ignorējot tautisko piederību.

Ķīniešu gudrība vēsta, ka reiz Konfūcijam mācekļi prasījuši: „Uz ko balstās  valsts varenība?” Viņs atbildējis: „Uz ieročiem, pārtiku un pavalstnieku uzticību.” Jautāts bez kā no šiem trijiem varētu iztikt, lai valsts tomēr varētu pastāvēt, Konfūcijs vispirms atbildējis: „Bez ieročiem”. Pēc tam – „Bez pārtikas." Visbeidzot Konfūcijs teicis: "Taču bez uzticības nekāda valsts nevar pastāvēt”. Šķiet, ka uzticības kredīts valstij pēdējā laikā tiek neapdomīgi izsmelts.  Īstie valsts pastāvēšanas pamati ir garīgas dabas: uzticība, taisnīgums, mīlestība uz savu zemi. Tieši vērtību degradācijas lomu valsts krīzē pēdējā laikā sākuši atzīst pat finansisti, piemēram, baņķieris Inesis Feifers.

Kā taisnīgi sadalīt nodokļu slogu?

Anonīms saglabāja, Sv, 02/06/2011 - 23:25

Šobrīd sabiedrība visvairāk cieš no netaisnīguma izjūtas. Tā vien liekas, ka māmiņu pabalsti, skolotāju un policistu algas ir galvenais taupīšanas virziens. Vai tiešām strukturālas reformas nozīmē skolu slēgšanu un policistu atlaišanu no darba? Varbūt jāiesaista šajā nepieciešamo budžeta līdzekļu meklēšanā arī bankas? Kā palika ar tautai solīto progresīvo ienākuma nodokli? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kas nāk prātā, domājot par priekšā stāvošo budžeta papildus konsolidāciju par vēl 50 miljoniem latu. Racionālu risinājumu šajā virzienā piedāvā Edgars Zīverts.
 

Tā gadās kapos

Anonīms saglabāja, Sv, 02/06/2011 - 22:38

Ārija Grīnberga. Kapu pastāstiņi.

Kā jau visiem cilvēkiem, dzīve pēc skolas beigšanas skolas biedrus izmētā pa dažādām vietām, dažādām profesijām, vienu aizved šur, citu tur. Interesanti vērot, par ko gan dzīvē katrs kļuvis. Tāpēc jau arī pēc skolas beigšanas klases salidojumi tiek organizēti. Ja, skolu beidzot, visi bijām aptuveni līdzīgās pozīcijās, tad, gadiem ritot, situācijas, kurās atrodamies, ir ļoti atšķirīgas – dažiem ir lielas ģimenes, daži citi tā arī neprecējušies palikuši, daži ieņem augstus amatus vai augstu stāvokli sabiedrībā, citiem atkal dzīve rit klusu un nemanāmi.

Vai vajadzīgs tautas vēlēts pezidents?

Anonīms saglabāja, Sv, 02/06/2011 - 21:57

Pēdējā laikā daudz tiek runāts par tautas vēlētu prezidentu. Atklāts ir jautājums – vai palielināt prezidenta pilnvaras. Arī ievēlēšanas mehānismi var būt dažādi, piemēram, Igaunijā prezidentu ievēl parlamenta un pašvaldību deputāti. Viens ir skaidrs – bez nopietnām izmaiņām Satversmē pašreizējā politiskā sistēma Latvijā izskatās bezcerīgi. Par to tikšanās reizē Gulbenē runājusi arī Valsts kontroliere Inguna Sudraba.  Pretargumenti šādām izmaiņām ir bēdīgā Austrumeiropas valstu pieredze: prezidentālas republikas apstākļos pie varas nonāk prezidenta radinieku klani (Azerbaidžāna) vai iedibinās autoritārisms (Baltkrievija).

Turīnas līķauts

Turīnas līķauts nav viltojumsJau vairākus gadu desmitus zinātniekus mulsina Turīnas audekls, kuru daudzi ticīgie uzskata par Jēzus Kristus līķautu. Protams, kristīgā ticība nebalstās tikai šajā argumentā. Taču Turīnas līķauta autentiskuma pierādīšana varētu labāk izgaismot Jēzus Kristus krusta nāves detaļas un apmierināt tīri cilvēcisku ziņkāri par viņa ārējo izskatu. Piedāvājam ieskatu šajā problēmā, kā arī argumentus par un pret audekla autentiskumam.